Labrīt

Samazinās ģimeņu interese par bērnu adopciju vai uzņemšanu audžuģimenē

Labrīt

CSDD: Latvijā pieaudzis agresīvi braucošo autovadītāju skaits

Festivāls "Homo Novus" aicina nepakļauties tumsai

«Homo Novus» pievēršas tumsas tēmai. Ieskats teātra festivāla programmā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Nedēļas nogalē Rīgā sāksies starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus", kura mērķis jau daudzu gadu garumā ir iepazīstināt ar jaunām teātra formām un izpausmēm. Vairāk nekā nedēļas garumā festivāls piedāvās 16 izrādes, kā arī meistarklases, darbnīcas un citus notikumus, kuros piedalīsies mākslinieki no gandrīz 20 valstīm. Ņemot vērā pēdējo gadu kontekstu, festivāls šogad veltīts tumsas tēmai. Taču izrādes aicinās nevis pakļauties tumsai, bet gan meklēt ceļu atkal uz gaismu.

"Homo Novus" ir viens no ilggadīgajiem Latvijas festivāliem, tas pastāv jau 27 gadus, un šogad par tā vadmotīvu izvēlēta tumsas tēma. Taču tumsa nevis kā bezizeja, bet kā resurss, lai, pie tās pieradinot acis, mēs attīstītu iekšējo redzi un sāktu redzēt un saprast skaidrāk. Viena no festivāla veidotājām Santa Remere stāsta: "Mēs varam teikt, ka šis ir tumšs gads. Arī cilvēkiem, kas rūpējas par mākslu, tāpat ir sevī jautājums, vai mēs varam šādā laikā priecāties, atzīmēt un svinēt kopā būšanu, zinot, ka ļoti daudziem šis laiks ir grūts, tumšs. Un tā nu radās šī apjausma, ka

arī tumsā ir iespējams apstāties, apdomāties un saskatīt, iespējams, kaut kādu pašam sev svarīgo virzienu, kurā iet, iespējams, ieraudzīt jaunus apveidus, jaunu cerību un meklēt, kā mēs visi kopā varam iet uz priekšu ar šo jauno saprasto patiesību."

Pamatā jau festivāla tēma izrādēs atklāsies simboliskā nozīmē, bet būs arī dažas tumšas izrādes burtiskā nozīmē, turpina Santa Remere: "Piemēram, brauc somu mākslas kolektīvs "Wauhaus", kas tā arī saka, ka viņiem ir izteikti vizuāla izrāde tumsā. Negribu atklāt par daudz, bet tas nozīmē, ka redze un skatieni skatītājiem tiks aizsegti un tiks panākta tāda iekšējā vīzija, kad mēs sākam tumsā saskatīt kaut ko, ko līdz šim neesam redzējuši."

Idejiski tumša savukārt būs Baltkrieviju pārstāvošā izrāde "375 0908 2334. Ķermenis, kuram zvanāt, pašlaik nav pieejams", kas būs trimdā dzīvojoša baltkrievu režisora Igora Šugaļejeva skats uz viņa dzimtenē notiekošo.

Lietuviešu māksliniece Agniete Lisičkinaite savā dejas izrādē "Rokas paceltas" pievērsīsies protesta kultūras analīzei, aicinot aizdomāties, kas īsti ir protests – brīvības vai agresijas izpausme?

Lingvistiskais imperiālisms būs uzmanības centrā izrādei "Lallināt un trallināt", ko izrādīs mākslinieks no Dienvidkorejas Džaha Kū. Izrāde vēsta par angļu valodu kā politiskās varas valodu Dienvidkorejā, izrādās, daudzi korejieši veic pat speciālu mēles saišu operāciju, lai viņu angļu valodas izruna būtu precīzāka. "Korejieši trenē savu angļu valodu, mēģinot izrunāt "r" burtu – "rolling lolling" – jo šajā valodā skaņa "r" īsti nepastāv," skaidro Santa Remere. "Kopumā tas ir stāsts par tādu lingvistisko imperiālismu, par to, kā dažādi okupējošie spēki ir korejiešiem likuši mācīties svešvalodas, liekot locīt mēles un savā ziņā izdzēšot viņu vietējo valodu un kultūru. Man šķiet, ka šīs idejas rezonē ne tikai Korejā. Ir interesanti uz to paskatīties ar distanci, caur citas kultūras perspektīvu. Bet padomāt arī pašiem līdzi, kā varas mainās, bet ideoloģijas un izglītības mehānismi paliek tie paši."

Džaha Kū izrādē "Lallināt un trallināt" darbojas kā dīdžejs, un izrāde būs korejiešu un angļu valodā ar latviešu subtitriem.

Vēl viena interesanta viešņa būs māksliniece no Austrālijas Latai Taumoepo, kas savās performancēs akcentē arī savu senču dzimtenes – Tongas salu karalistes – tradīcijas. Viņas darbu centrā ir klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz Klusā okeāna dienvidu salām. Santa Remere stāsta: "Viņa dzīvo Austrālijā, Sidnejā, bet, par sevi runājot, viņa vienmēr konsekventi piemin, ka šī ir tā seno cilšu teritorija. Un viņa savu mākslas praksi arī balsta šīs vietējās senās kultūras pamatprincipos. Tas ir "faiva" (izpildījums) un "fonua" (zeme/ķermenis). Viņa runā par to, kā šajās tradicionālajās kultūrās ķermenis, priekšmets un vide nav bijušas atsevišķi nodalītas vienības, bet vienmēr atradušās savstarpējā sadarbībā. Un tas ir arī viņas mākslas svarīgs princips."

Festivāls piedāvās tikties arī ar diviem britu māksliniekiem – Džemmu Peinteinu un Džeimsu Stenhausu, kuri ar savu mobilo ierakstu studiju jau sešus gadus ceļo pa Eiropu, aicinot svešus cilvēkus iedziedāt viņu studijā mīlas dziesmas. Līdz šim viņi ierakstījuši vairāk nekā 1000 balsu 46 dažādās valodās, un viņu projekts saucas "Ak, Eiropa".

Festivāla laikā viņu furgoniņš piestās arī Rīgā, Saulkrastos un Limbažos, kur viņi gaidīs mīlas dziesmu iedziedātājus arī no Latvijas. Ierakstus var dzirdēt viņu mājaslapā.

Festivāls piedāvās arī trīs dienu izrāžu un notikumu programmu "Homo Novus apvērsums", ko veidojuši 10 pusaudži no Latvijas un Norvēģijas. Viens no tās kuratoriem Alberts Roze iepazīstina ar projektu: "Mūsu radošais process sākās martā Norvēģijā, rezidencēs. Ar izciliem mentoriem kopā pētot, mēs nonācām pie tādām tēmām kā novecošana, nostalģija, paaudžu maiņa. Lai gan mēs esam jaunieši un uz visu skatāmies no tādas jauniešu pozīcijas, es domāju, ka visiem varētu būt interesanti paskatīties uz to, kā mēs esam veidojuši šo telpu ar darbiem par šīm visiem svarīgajām tēmām."

Jauno kuratoru programma būs skatāma telpās Brīvības ielā 109, kā allaž festivālam būs dažādas norises vietas, liela daļa notikumu būs festivāla centrā Kaļķu ielā 24, bet izrādes notiks arī Tallinas ielas kvartālā, "Hanzas peronā", botāniskajā dārzā un vēl citviet.

"Homo Novus" sāksies 2. septembrī un ilgs līdz 11. septembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti