Siena ķīpas, paklāji, ūdenspīpes un koši apģērbi – ar to visu Liepājas teātris šoreiz uzbūris brīvas hipiju komūnas atmosfēru, stāstu par 60. un 70. gadiem Latvijā aiz tā sauktā “dzelzs priekškara”. Liepājas teātris tolaik savā ziņā bija viena no retajām garīgās brīvības saliņām, kur komponists Imants Kalniņš radīja dziesmas tādām izrādēm kā, piemēram, “Princis un ubaga zēns”, “Trīs musketieri”, “Mīla, džezs un velns”. “Tajās ir ielikts ļoti daudz zemtekstu un dažādi citādi kodi, ko kādreiz daudzi lasīja un dzīvoja līdzi. Ticu, ka šīs dziesmas ļoti iemiesojušās cilvēkos, cilvēki tās izjūt emocionāli. Ticu, ka tas būs brīnišķīgs koncerts tieši tāpēc,” atzīmē Liepājas teātra aktieris Kaspars Kārkliņš.
Koncertprogrammas režisors ir Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins, kurš par programmas dziesmu tapšanas laiku saka: “Tas ir tāds hipiju laiks. Naivs, bet pilns ar mīlestību. Visi ir vienlīdzīgi, viens otru mīl. Tāds čills – tas arī būs šajā koncertā.”
Savukārt aktrise Everita Pjata-Gertnere Imanta Kalniņa daiļradi raksturo: “Dziesmas pašas par sevi, ja tā kārtīgi ieklausās Imantā Kalniņā, vēsta par brīvību, gurdumu, smeldzi. Tā dziesma pati tevi tādā garastāvoklī ieved. Neko tur nevajag spēlēt, iztēloties, viss notiek dabīgi.”
Lai gan teātra arhīvā atrastas programmā iekļauto dziesmu notis, mēģinājumu procesā izlemts nedaudz atkāpties no oriģināla. “Jādzied tā, kā visi dzied, un vārds jāpasaka tā, kā to visi ieraduši teikt – mājās, spēlējot ģitāras, vai pie ugunskuriem,” skaidro Kaspars Kārkliņš.
