Kristofera Durenga komēdija „Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks” 2103.gadā ir saņēmusi augstāko Amerikas teātra atzinību – Tonija balvu kā gada labākā luga.
Izrādes veidotāji aicina iedomāties nomaļu savrupnamu parastā Amerikas mazpilsētā. Iespējams, ka to kādreiz ir ieskāvis ķiršu dārzs, kurā pastaigājušies pāvi, bet tagad to jau sen vairs tur nav. Šajā namā savu mūžu vienmuļi vada dīvains pusmūža pāris – brālis un māsa. Vientuļš Vaņa, kurš ar savu likteni ir samierinājies, un vientuļa Soņa, kura savukārt ir rūgtuma un nožēlas pilna. Viņu čehoviskā ikdiena šķiet nepārvarama. Rutīnā iederas arī viņu mājkalpotāja Kasandra, kura labprātāk nevis uzkopj māju, bet biedē savus saimniekus ar dramatiskiem un neizprotamiem pareģojumiem. Tomēr, kad kādā nedēļas nogalē viņu namā ierodas apskaužami veiksmīgā un slavenā kinozvaigzne Maša ar savu jauniņo mīļāko Spaiku, Kasandras pareģojumi pēkšņi sāk piepildīties, un izrādās, ka katrs no viņiem uz savu dzīvi var paskatīties arī no cita skatupunkta.
Lomas izrādē atveidos Pēteris Gaudiņš (Vaņa), Mirdza Martinsone (Soņa), Akvelīna Līvmane (Maša), Kaspars Zāle (Spaiks), Inita Dzelme (Ņina) un Marīna Janaus (Kasandra).
Kopā ar režisoru Gundaru Silakaktiņu jauniestudējumu veido scenogrāfs Vents Vīnbergs, kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa, kustību konsultants Kārlis Božs un gaismu mākslinieks Harijs Zālītis. Lugu no angļu valodas tulkojusi Evita Mamaja.
