Kultūra

Koncerttūri pa Latviju šonedēļ uzsāk akordeonu trio "Balcardions"

Kultūra

Rīgas Biržā būs apskatāmi Polijas izcilākie tēlniecības darbi pēdējā simtgadē

Dailes teātrī jauniestudējums "Jeruzaleme"

Groza-Ķibere: Luga «Jeruzaleme» ir ārkārtīgi spēcīga

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Režisore Laura Groza-Ķibere Dailes teātra Lielajā zālē iestudē Džeza Batervērta cilvēka drāmu “Jeruzaleme” – pirmizrāde paredzēta 26.janvārī. Pirms aptuveni 10 gadiem sarakstītā luga ir ļoti populāra pasaulē, īpaši Anglijā un Amerikā. Kā norāda Laura Groza-Ķibere, luga ir ārkārtīgi spēcīga.

Batervērta luga ir ļoti angliska, taču savā dziļākajā kodolā universāla, ne velti tās iestudējumi tiek uzvesti tik daudzviet pasaulē.

Tās nosaukums „Jeruzaleme” ir atsauce uz neoficiālo Anglijas himnu, kas daudzu britu sirdīm ir tuvāka nekā oficiālā, un to caurauž kristīgi motīvi.

Neoficiālā Anglijas himna „Jeruzaleme” caurvij lugu un tā ir daudznozīmīgs simbols, tāpat kā atsauces uz mitoloģiskiem tēliem un Šekspīra darbiem, kaut arī horizontālā plānā stāsts ir it kā pavisam vienkāršs – par Džoniju „Ērgli” Baironu, kurš atļaujas dzīvot ārpus jebkādiem sabiedrības rāmjiem, viņa mājvieta ir treileris mežā, viņā mīt kas pirmatnēji mežonīgs un vienlaicīgi klaji destruktīvs.

Laura Groza-Ķibere lugu uzskata par mūsu videi svaigu materiālu, un pieļauj ka skatītāji attieksmē gan pret lugu, gan galveno varoni varētu dalīties divās pretējās nometnēs.

Laura Groza-Ķibere: „Luga ir ārkārtīgi spēcīga. Tā valoda, kādā autors runā, ir mūsu videi vairāk vai mazāk svaiga, jo ļoti izteikti britu melnais humors tur ir, ļoti daudz kultūrcitātu. Tur ir tie daudzie slāņi, un arī pati pamatsituācija – tajā nav runa tikai par cilvēkiem, kas ir ārpus sociuma, bet tas ir kaut kas daudz, daudz vairāk, tāpēc ka šie cilvēki arī ilgojas pēc brīvības, kas viņiem ir kaut kādu iemeslu dēļ liegta, un man patīk tā doma, ka viņi joprojām nav pazaudējuši ticību pārdabiskajām parādībām, tur ir daudz tādas skaistas mistērijas."

Īsta aktiera saldā maizīte – tā par savu lomu saka Juris Žagars. Viņa atveidotais Džonijs „Ērglis” Bairons tiešām ir pilnīgi atšķirīgs no iepriekšējās aktiera tēlu galerijas. Arī luga kopumā viņu fascinē, jo tajā jaušams kas maģiski mistisks un nekas tajā nav tā, kā izskatās:

„Tieši tas otrs slānis ir tas, kā dēļ ir vērts šo lugu taisīt. Jo taisīt – kā mēs labā žargonā sakām – „černuhu” – par Rumbulas dārziņu kaut kādiem bomžiem – nu, tas nav tas stāsts. Lugā skaistākais pamats ir par to, ka mums vispār paralēli ir kāda cita pasaule un šī cita pasaule var realizēties reizēm cilvēkos, kas neatbilst priekšstatiem. Man patīk šajā lugā tas, ka viss ir pavisam citādi, nekā izskatās. Un es ceru, ka mums izdosies atvērt arī šīs lugas dvēselisko, mistisko slāni, tad tas būs trāpīts."

Par lugas vizuālo tēlu pats autors devis diezgan daudz konkrētu norāžu, ko scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis arī respektējis. Skatuves fonā redzams mežs, bet priekšplānā Džonija "Ērgļa" Bairona apdzīvotā vide – vecs salūzis autobuss, ap kuru Džonijs izkārtojis visu savu iedzīvi.

Mārtiņš Vilkārsis: „Ideālā variantā būtu, ja būtu hiperreālistisks mežs, kas, protams, mūsu apstākļos nav tik reāli, tad savukārt hiperhiperreāla izgāztuve gan mums ir sanākusi. Protams, tas rada to vajadzīgo sajūtu, bet zināmā mērā tas ir arī sanācis estētiski, jo, kā teica viens mākslas zinātnieks – kad cilvēks iet uz izstādi vai teātri, viņš tomēr vēlas gūt estētisku baudījumu. Un ja tā ir izgāztuve, tad tas nenozīmē, ka tā nevar būt arī estētiska, arī neglītajā ir skaistums."

Mārtiņš Vilkārsis lugas vēstījumu uztver kā stāstu par zūdošo veco Angliju, kuras mežs nu ir piegānīts un atliek tam vai nu braukt pāri ar buldozeru un visu noslaucīt vai varbūt meklēt kādu citu iespēju.

Lauras Grozas-Ķiberes iestudējuma muzikālā noformējuma autors ir Mixmaster Raitis, kurš izrādes laikā kā dīdžejs dzīvajā arī darbosies uz skatuves.

Jau vēstīts, ka Džonija Bairona lomā būs Juris Žagars. Pārējās lomas atveidos Lauris Dzelzītis (Rudais), Dainis Grūbe (Lī), Lauris Subatnieks (Deivijs), Ērika Eglija (Pī), Anta Aizupe (Tanja), Gints Grāvelis (Veslijs), Pēteris Liepiņš (Profesors), Kristīne Nevarauska (Dona), Indra Briķe (Mis Foseta), Intars Rešetins (Misters Pārsonss), Anete Krasovska (Fedra), Raivis Vidzis (Trojs), DJ Raitis (DJ), Sergejs Fjodorovs (Bils) un Teodors Timrots vai Mārtiņš Bikše (Mārkijs).

Režisore Laura Groza-Ķibere radošajā komandā strādā kopā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi, kostīmu mākslinieci Kristīni Pasternaku, komponistu Kārli Auzānu, video mākslinieku -8, kustību konsultantu Sergeju Fjodorovu, muzikālā noformējuma autoru DJ Raiti un gaismu mākslinieku Jevgeņiju Vinogradovu. Lugu no angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti