Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Ceļā pie Aleksandra Čaka. 5. stāsts. Čaka proza

Kultūras rondo

Ceļā pie Aleksandra Čaka. 6. stāsts. Arī Čaka sieva rakstīja dzeju

“Izmeklēti raksti”. Grāmatā apkopoti Lilijas Dzenes 26 raksti un dienasgrāmatas

Grāmatā apkopoti teātra zinātnieces un kritiķes Lilijas Dzenes «Izmeklēti raksti»

Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un apgāds “Mansards” izdevis grāmatu “Lilija Dzene. Izmeklēti raksti”. Pirmajā daļā grāmatas sastādītāja un zinātniskā redaktora, profesora Jāņa Siliņa atlasītas 26 recenzijas un raksti, kas aptver laika posmu no 1952. gada līdz 2006. gadam, kā arī teātra zinātnieces, dramaturģes Evitas Sniedzes eseja par Liliju Dzeni. Otrajā daļā “Nekā personīga” publicēti teātra zinātnieces un kritiķes Lilijas Dzenes dienasgrāmatu fragmenti. Tos publicēšanai sagatavojusi teātra vēsturniece Rita Melnace. 

Iecere apkopot Lilijas Dzenes radošo devumu Jānim Siliņam radās pirms pieciem gadiem. Toreiz Dzenes brālis Uldis Mačs iedevis Siliņam vairākas kastes pilnas dažādu papīru – no preses izgriezti raksti, intervijas, vēstules. Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” Siliņš atklāj kādu īpašu detaļu: “Grāmatā ir Lilijas Dzenes pirmais apcerējums par Viju Artmani. Tas tapis 60. gadu sākumā. Interesanti, ka vienā no kastēm bija Vijas Artmanes vēstule, ko viņa Lilijai bija iedevusi pirms raksta publicēšanas. Dzene ņēmusi vērā [labojumus] un publicētajā rakstā vairs nav pieminētas tās divas lietas par Mildu Klētnieci un Lilitu Bērziņu, ko Artmane savā vēstulē uzsvērusi.” 

Taujāts par rakstu atlases procesu, Siliņš īsi paskaidro: “Atlasīju kādus četrdesmit [rakstus], tad vēl čupiņu un tad vēlreiz pārskatīju. Nākamreiz vairs nelasīju. Silvija Geikina laipni pieteicās rakstus pārrakstīt no avīzēm.” Grāmatā iekļautie 26 teksti, Siliņa ieskatā, uzrāda Lilijas Dzenes attīstību un rokrakstu, kas jau sākotnēji iezīmējies. Viņš atgādina, ka kopš 2000. gadu sākumā Dzene recenzijas principā vairs nerakstīja. Teātra kritiķe Siliņam ir teikusi, ka tam laikam vairs nav piederīga, ka viņa tādā formā nemāk [darboties]. Savu vērtējumu par izrādēm Dzene izteikusi vien laikraksta “Diena” “ābolīšu īsrecenzijās”. Tomēr pētnieciskais darbs teātra vēstures laukā vis neapstājās. Siliņš sauc piemēru – Lilija Dzene bija daļa no autoru kolektīva, kas izveidoja monogrāfiju “20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā”.

Grāmatas “Lilija Dzene. Izmeklēti raksti” vāku tonis un formāts sasaucas ar Kārļa Skalbes kopoto rakstu sējumiem. Grāmatas dizainu veidojusi māksliniece Gundega Muzikante. 

Savas dienasgrāmatas Lilija Dzene novēlējusi Ritai Melnacei, sacīdama, ka viņa zināšot, ko ar tām darīt. Krietnu laiku pēc teātra zinātnieces un kritiķes aiziešanas mūžībā vesels maiss viņas dienasgrāmatu beidzot nonāca pie Melnaces:

“Es šīs dienasgrāmatas lasīju no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām. Tā bija milzīga kaudze, jo sākusi viņa ir 1961. gadā un pārtrauca rakstīt 2009. gadā (tajā laikā ieraksti veikti reti).” 

Lai gan Melnace labi zinājusi Lilijas Dzenes rokrakstu, dienasgrāmatu lasīšana nevedās tik viegli. Viņa piebilst, ka ir atšķirība, vai rakstām sev vai ar domu, ka kādam citam tas pēcāk būs jālasa, jāpārraksta. Dzenes dienasgrāmatas lielākoties pierakstītas ļoti brīvā rokrakstā, dažu reizi pat ar zīmuli. Liels izaicinājums bija dienasgrāmatā pierakstīto personvārdu atšifrēšana, jo, protams, ne visus Rita Melnace varēja zināt. Ar šādu izaicinājumu sastapies arī grāmatas sastādītājs un zinātniskais redaktors.

“Lilijas Dzenes dienasgrāmatas bija pierakstītas dienu kalendāros, kādi nu tie bija. 1961. gadā tā bija vienkārša klade. Pēc tam sekoja lielais pārtraukums līdz 1979. gadam, kad [..], visdrīzāk jokojoties, Zigis Kalniņš kopā ar Jaunušanu uzdāvināja Dzenei dermatīna vākos iesietu dienu kalendāru. Tad iet cauri 80. gadi, kad vienas dienasgrāmatas trūkst. Dzīves pēdējos gados Lilija ļoti pārskatīja savus papīrus,” atklāj Rita Melnace. Viņai zināms, ka Dzene daudz ko atdevusi gan Teātra muzejam, gan Rakstniecības un mūzikas muzejam. Daļu saņemto vēstuļu teātra zinātniece un kritiķe atdevusi atpakaļ to sūtītājiem. Jānis Siliņš izsaka nožēlu, ka Dzene vai nu nav rakstījusi, vai nav saglabājusi savas dienasgrāmatas iztrūkstošajā laika posmā starp 60. un 70. gadiem. 

Rita Melnace ar Liliju Dzeni iepazinušās Maskavā, Vissavienības teātra mākslas institūta kopmītnēs. Izrādās, ka vēlāko draudzeņu pirmo sastapšanos Dzene pierakstījusi arī savā dienasgrāmatā. Melnacei licies, ka Dzeni pazina labi, tomēr pēc visu dienasgrāmatu izlasīšanas domas mainījās: “Bija ļoti daudz tāda man nezināma skata uz lietām. [..]  Tur ir diezgan daudz tādu lietu, kas pasaulei nav jāzina.

Protams, visiem ir ļoti liela interese par Lilijas Dzenes dienasgrāmatām. Nu tik mēs sasmelsimies lielās, dziļās mākslas gudrības un vēl to otru pusi – tās aizkulises.

[..] Ko atstāt? Ko neatstāt?” Katrā ziņā stāsts par dienasgrāmatu lasīšanu, pārrakstīšanu, ētiskiem jautājumiem un šaubīšanos Ritai Melnacei ir ļoti emocionāls.

28. martā Latvijas Radio raidījumā “Radio mazā lasītava” izskanēs vairāki Lilijas Dzenes dienasgrāmatu fragmenti. 

Vairāk par Liliju Dzeni iespējams uzzināt arī 2019. gada raidījumā “Kultūras Rondo”, kas tapa par godu teātra zinātnieces un kritiķes deviņdesmitgadei. Par Liliju Dzeni stāsta viņas radinieki Liene Pētersone un Uldis Mačs. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt