Godinot jaunības maksimālismu. Režisors Mārtiņš Meiers stāsta par alternatīvās mūzikas «dziesmu svētkiem»

Valmieras vasaras teātra festivālā 6. augustā notiks lielformāta koncerts "Citu dziesmu svētki", kura repertuāru veidos latviešu alternatīvās, nekomerciālās mūzikas dziesmas. Tās aranžējuši komponisti Jēkabs Nīmanis, Platons Buravickis, Emīls Zilberts, Oskars Herliņš, Edgars Mākens un Sabīne Ķezbere, bet izpildīs koris un pūtēju orķestris "Rīga". Izjautājām koncerta režisoru Mārtiņu Meieru par koncerta "Citu dziesmu svētki" ieceri.

"Ļoti maz ir liecību par nekomerciālo mūziku. Faktiski tā tālāk tiek nodota mutvārdos. Protams, zinām skaļākos vārdus – grupu "Inokentijs Mārpls" vai mūzikas žurnālistu Uldi Rudaku, kurš ļoti daudz par nekomerciālo mūziku ir rakstījis un bijis tai līdzās. Bet jaunākai paaudzei daudzi alternatīvās mūzikas vārdi vairs neko neizsaka," norāda Mārtiņš Meiers, kurš koncerta veidošanas procesā ticies ar deviņdesmito, divtūkstošo gadu sākuma alternatīvajiem mūziķiem, lai iegūtu padziļinātāku priekšstatu par tā laika sajūtām.

Lielkoncerta "Citu dziesmu svētki" tapšanas aizkulises

"Katra paaudze nāk ar jaunu spēku un skatījumu. Deviņdesmitajos attieksme ir "no future" – pēc Padomju Savienības sabrukuma vēlme kopā sanākt un muzicēt pagrabos bija tik liela, lai gan pašiem nebija, ko mutē likt. Šajā attieksmē bija kaut kas savdabīgi romantisks," spriež režisors. Laikā pirms interneta ēras un Latvijas mūzikas industrijas pašos pirmsākumos ap mūziku bijusi noslēpumainības aura un komūnas sajūta. Toreiz caur sludinājumiem avīzēs cilvēki meklēja domubiedrus, kas klausās līdzīgu mūziku. Mūzika palīdzējusi atrast līdzīgi domājošos arī pasaules skatījumā.

Lielkoncerta "Citu dziesmu svētki" tapšanas aizkulises

"Man ir interesanti redzēt, kas no kā ir audzis, atklāt likumsakarības un arī to, cik milzīga ir mūzikas ainava, kura mums ikdienā paslīd garām. Jo

alternatīvās mūzikas dziesmas nav ērtas, tās ir provokatīvas, dažkārt arī "jēlas" – no rīta, dzerot kafiju vai klausoties radio ceļā uz darbu, tu kaut ko tādu nevēlies dzirdēt.

Bet tas apliecina mūzikas spēku, kurā izpaužas cilvēka vēlme un vajadzība pēc mūzikas. Šīs dziesmas uzrāda sabiedrības diagnozi daudz precīzāk par garām runām," saka Meiers.

""Citu dziesmu svētku"  repertuārā būs dziesmas no dažādiem žanriem – SKA, gotiskais roks, panks. Iespējams, daļa mūziķu savā starpā nav nemaz komunicējuši, bet viņu mūzika veido kopējo ainavu.

Viņus visus vieno tas, ka vajadzība pēc naudas un milzu panākumiem nav bijis dzinulis. Viņiem nav bijis jāpaskaidro, kāpēc grib dziedāt un būt mūziķi.

Tas joprojām paliek noslēpumā," ieskicē režisors, dziesmas un izpildītājus paturot neatklātus.

Lielkoncerta "Citu dziesmu svētki" tapšanas aizkulises

"Stāsts ir par cilvēku, kādu šis mūzikas kopums atveido. Kā šīs dziesmas uzrunā cilvēka dvēseli? Par ko liek domāt? Ko liek jautāt? Caurmērā mēs katrs esam jutušies tikpat dumpinieciski vai tikpat sagrauti, vai arī priecīgi – kā šīs dziesmas attēlo. Piemēram, programmā ir dziedātājas Lotas dziesma "Cauri tumsai". Viņas izpildījumā šī dziesma ir satriecoša – skaļa un tieša.

Koncertā izskanēs dziesmas, kas nekad nav nokļuvušas ne Dziesmu svētku repertuārā, ne lielos koncertos, ne radio.

Tagad, kad dziesmas aranžētas, lai tās varētu izpildīt koris un orķestris, tās nokļūs plašākos ūdeņos," stāsta Meiers.

Lielkoncerta "Citu dziesmu svētki" tapšanas aizkulises

Interesenti varēja pieteikties dalībai korim, kas izveidots tikai šim notikumam. "Tā būs intuitīva sanākšana kopā," cer režisors. Jautāts, vai tomēr "Citu dziesmu svētki" varētu kļūt par tradīciju, viņš atbild: "Par tradīciju nezinu. Tradīcijas kaut kādā brīdī paliek garlaicīgas. Kas ir svarīgi, ka šo jaunības maksimālismu ir piedzīvojis ikkatrs mākslinieks. Atšķiras tālākie ceļi – kāds pielāgojas sistēmai, kāds aiziet pilnīgi citā jomā. Katra jauna paaudze nāk ar vēlmi ko mainīt jau esošajā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt