Ģimenes noslēpumi no bordeļa. Iespaidi pēc Bariko grāmatas un Džilindžera izrādes «Jaunā līgava»

Liepājas teātrī nesen bija pirmizrāde iestudējumam "Jaunā līgava" pēc Alesandro Bariko tāda paša nosaukuma romāna. Tas ir ļoti dīvains stāsts par ne mazāk dīvaino varoņu ģimenes noslēpumiem, kaislību un iekāri. Pēc pirmās noskatīšanās ir divējādas izjūtas – it kā viss ir lieliski, tomēr…

Izrāde "Jaunā līgava" Liepājas teātrī

Dramatizējuma autors – Dž.Dž.Džilindžers
Režisora asistente  un horeogrāfe – Linda Kalniņa
Scenogrāfs  – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece –  Marina Medvedeva
Komponists  – Andris Vilcāns
Video mākslinieks – Artis Dzērve
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Romānu no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere

Dž. Dž. Džilindžers sāka "Jaunās līgavas" mēģinājumus jau pagājušajā ziemā. Pirmizrāde, kā bija plānots, notika 6. martā, taču zāle bija tukša, jo tieši tad bija kārtējais lokdauns. Un lūk, nesen izrādi beidzot redzēja publika. Deviņus mēnešus vēlāk.

Itāliešu rakstnieks Alesandro Bariko sarakstījis daudz romānu, ne viens vien no tiem kļuvis par bestselleru, pēc "1900. Leģenda par pianistu" uzņemta filma (un Rīgas Krievu teātrī iestudēta izrāde). "Jaunā līgava" ("La Sposa giovane") ir viens no jaunākajiem autora darbiem, sarakstīts 2015. gadā un 2019. gadā izdots latviski.

Bet tagad jau priekšlaikus atklāšu sižetu, jo man ir paradums pirms došanās uz teātri lasīt pirmavotu (ja vien,  protams, izdodas to dabūt). Jaunā Līgava atbrauc no Argentīnas uz Itāliju, uz ģimeni, kurā ir Tēvs, Māte, Dēls, Meita un Tēvocis. Personāžus tieši tā arī sauc, gluži kā Junga arhetipus. Meitenei apritējuši 18 gadu, un viņai jāapprec Dēls, saderināšanās notikusi jau pirms trim gadiem. Tikai Dēla nav, viņš ir Salā, tātad Anglijā, un kad atbrauks, nav zināms. Taču katru rītu no viņa tiek saņemta telegramma, kurā vēstīts, ka viss ir labi.

Ģimene ir ļoti dīvaina un dzīvo, stingri ievērojot nerakstītus likumus, – te pieņemts baidīties no nakts, jo šajā ģimenē mirst tikai šajā diennakts laikā: brokastot bagātīgi un lepni līdz dienas vidum, tas ir tāds rituāls, pateicoties par jauno dienu; nelaime te nav cieņā, bet vēl te nelasa grāmatas. Šos noteikumus Jaunajai Līgavai pastāsta mājas pārvaldnieks Modesto, kurš šajā namā kalpo jau 59 gadus.   

Šajā grāmatā ir vēl viens personāžs – stāstītājs, viņa vēstījums ir ar pastāvīgām un pilnīgi liekām novirzēm no galvenās līnijas, iesaistot kaut kādus epizodiskus nesaprotamus personāžus. Reizēm tas ir trešās personas stāstījums, bet te pēkšņi kļūst skaidrs, ka tā jau ir Meita vai Jaunā Līgava, kas stāsta par sevi. Bet pēc tam – bāc! – vadības grožus atkal pārķer stāstītājs. Viņš arī par sevi laiku pa laikam sāk stāstīt, turklāt tikpat juceklīgi. Taču ko lai dara, postmodernisma literatūrai ir raksturīgs fragmentārums. Tomēr šajā gadījumā runa nav par stāstītāju, bet par autoru, tas ir, par Alesandro Bariko.

Īsāk! Meita māca Jaunajai Līgavai masturbēt (tas ir viņas personīgais paņēmiens, kā "ieiet naktī"), pie reizes noskaidrojas, ka pēc mirstošās vecmāmiņas prasības Līgava atteikusies no savas sievišķās būtības, lai ģimenes vīrieši neuztvertu ģimenē vienīgo meiteni kā seksuālu objektu. Vēlāk noskaidrojas, ka arī tas nav palīdzējis. Vienmēr aizmigušais Tēvocis šai ģimenei nemaz nav radinieks. Māte māca Jauno Līgavu pavedināt vīriešus un nedaudz skolo lesbiskajā mīlestībā. Dēls ir pazudis, un kur viņš ir, nav zināms. Tēvam ir vāja sirds. Un viņš nav Dēla tēvs. Dēls ir Tēva tēva un Mātes bērns. Bet iepazinušies viņi dārgā bordelī. Kurp, tā arī nesagaidot Dēlu, dodas Jaunā Līgava. Un vairākus gadus vēlāk tur ierodas Dēls un aizved iecerēto. Tā nu bordelī viss stāsts sācies un tur arī beidzies. Uff. Vispār pilnīgs sirreālisms. Ak, Dievs, kāpēc es to izlasīju?!...     

Jāteic, ka anotācijas šai grāmatai ir visai vilinošas, īpaši tās, kuras ir angļu valodā – "erotiska līdzība pieaugušajiem", "spožs un juteklīgs romāns". Lasītāji, spriežot pēc atsauksmēm, ir neizpratnē un vīlušies.

 

 

 

Tagad – par izrādi, citādi esmu te aizsākusi jauno literatūras kritiķu pulciņu. Izmēģināšu sevi teātra kritiķa ampluā, varbūt sokas labāk. 

Dž. Dž. Džilindžers to visu nosaucis par "neparastu stāstu divās daļās" un pats veidojis dramatizējumu, turklāt teicami – izmetis stāstītāju ar visu viņa apnicīgumu. Tiesa, pazuduši daži vajadzīgie darbības paskaidrojumi, bet beigās samudžinātais vēstījums atšķetinās.

Režija arī ir laba, tostarp atklātajās ainās, kur erotika gandrīz robežojas ar pornogrāfiju, tomēr robežu nepārkāpj. Lai gan… nu kuru gan ar to šodien var pārsteigt? Ja nu vienīgi svētuļus.

Ejam tālāk. Mārtiņa Vilkārša lieliskā scenogrāfija. Īpaši atstāj iespaidu konstrukcija virs skatuves – kaut kas līdzīgs milzīgai bronzas lustrai, kura tuvāk finālam nolaižas, iesprostojot Jauno Līgavu būrī. Ļoti stilīgie Marinas Medvedevas tērpi.

Un nedaudz par aktieru darbu. Tas ir ļoti labs, bez pārspīlējuma. Madara Kalna, kura sāka mēģināt Jaunās Līgavas lomu, vēl esot aktieru kursa studente, tagad jau ir pilnvērtīga aktrise. Viņa ļoti labi parādīja savas varones apspiestās seksualitātes atvēršanos. Inese Kučinska – lieliska, kā vienmēr. Gan manierīgās Mātes, kas lidinās kā pa mākoņiem, lomā, gan epizodē ar mirstošo vecmāmiņu. Egons Dombrovskis un viņa Modesto, uz kura turas viss šis dīvainais Nams, bet Ģimene var uz viņu pilnībā paļauties, – arī viņam ir savi noslēpumi. Edgars Pujāts, kuru publika redzēja jau trešajā lomā pēc kārtas īsā laikā, un katrā no tām viņš ir citāds. Viņa Tēvs ir stīvs un ceremoniāls aristokrāts, kurš rūpīgi ievēro Ģimenes tradīcijas. Kaspars Gods un viņa dīvainais, vienmēr aizmigušais Tēvocis, kurš mazliet nav no šīs pasaules. Ilze Trukšāne un viņas kaislīgā meita, kura cieš no tā, ka ir krople. Par pārējiem aktieriem gribas teikt – "labi, bet maz" tādā ziņā, ka viņu lomas ir nelielas.

Kas mums iznāk sausajā atlikumā? Ļoti labs iestudējums ar teicami nospēlētām lomām. Un tāda kā dīvaina īgnuma izjūta? Varbūt tāpēc, ka grāmata kategoriski nepatika?

Rakstu oriģinālvalodā lasi Rus.lsm.lv

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt