Skate ilgs līdz svētdienai, un tajā iekļautas gan šobrīd spēlētas izrādes, gan vairāku izrāžu atjaunojumi. Savā desmitgadē teātris ne tikai atskatās pagātnē, bet darbību paplašina arī jaunā virzienā, proti, šonedēļ tā telpās atklās mākslinieku rezidenci, kas paredzēta radošā procesa atbalstam.
Režisors Elmārs Seņkovs, runājot par Ģertrūdes ielas teātri, gaišumu izceļ pavisam burtiskā nozīmē, jo lielo logu dēļ tas ir viens no gaišākajiem teātriem Rīgā. "Es jūtu, ka te ir brīva atmosfēra," viņš uzsver. "Tā nav kaut kāda ārprātīga fabrika, konveijers, mākslas ražošana. Šī ir tāda fantastiska eksperimentu platforma, pie tam tā ir arī ļoti gaiša”.
Arī režisors Vladislavs Nastavševs akcentē divas lietas, kas viņam visvairāk patīk Ģertrūdes ielas teātrī.
"Pirmā lieta ir pastāvīgas trupas neesamība. Un otra lieta, kas, iespējams, izriet no pirmās, cenzūras neesamība," paskaidroja Nastavševs. "Līdz ar to vienkārši brīvība. Mēs te varam baudīt brīvību, un tādu vietu Rīgā nav nemaz tik daudz. Jo piemēram, nevienā teātrī es nebūtu spējīgs uzvest izrādi ar nosaukumu „Melnā sperma”. Es atceros, ka tas materiāls tika piedāvāts vairākiem teātriem, bet tas vienkārši neiekļāvās to teātru mākslinieciskajās programmās. Un Ģertrūdes ielas teātris bija vienīgais teātris, kas ar abām rokām nobalsoja par."
Veidojot teātri, tieši tāds arī bijis mērķis – māksliniekiem dot iespēju eksperimentēt, iet pa jauniem ceļiem, ko valsts teātros viņi ne vienmēr var atļauties, atzīst Ģertrūdes ielas teātra līderi Maija Pavlova un Andrejs Jarovojs. Viņiem vienmēr licies svarīgi radīt vidi, kur teātris var tikt radīts citādā veidā. "Šo gadu laikā izdevies radīt to, par ko mēs sapņojām, izdevies radīt vietu un iekustināt tos procesus, ka māksliniekiem ir kur strādāt arī tad, ja viņi izvēlas nestandarta idejas," viņi uzsver. "Jo jaunrade ir ļoti grūts process. Vienmēr mēs visi gribam kaut ko jaunu, bet, lai tas jaunais rastos, ir ļoti daudz „jāapēd sāls” un jāiziet cauri mēģinājumu procesam."
Koncentrāts no 10 gados paveiktā būs īpašā izrāžu skate „TOP 10 Ģertrūdes ielas teātrī”.
Tajā iekļauta arī Andreja Jarovoja pirms septiņiem gadiem veidotā izrāde „Cilvēks uz trepēm” un Kārļa Krūmiņa pirms deviņiem gadiem iestudētā izrāde „Svētceļnieks”, kuras pamatā ir kāda pareizticīgā ērkšķainais ceļš uz patiesību. Galvenajā lomā šajā izrādē toreiz un tagad ir Valters Sīlis, kurš sevi jau pierādījis kā spilgts režisors un pašlaik ļoti reti redzams aktiera ampluā.
„Kad mēs ar Valteru sākām strādāt, sapratām, ka nemaz nevaram uztaisīt tādu izrādi, kāda tā bija pirms desmit gadiem, jo tad mēs bijām jauni puišeļi, tagad mēs esam jauni vīrieši, un mūsu skatījums desmit gadu laikā ir stipri pamainījies," pastāstīja Krūmiņš. "Tāpēc tā izrāde būs ar to pašu nosaukumu un dramaturģisko materiālu, bet šoreiz tā būs cita izrāde. Tā noteikti būs tāds interesants piedzīvojums, kur viens cilvēks meklē savas dzīves jēgu. Aktuāli katram no mums, un kaut kur ap 30 gadiem šie jautājumi nāk ar tādu vēl vienu vilni atpakaļ. Tas būs tāds ļoti interesants ceļojums laikā”.
Jubilejas sezonā taps arī virkne jauniestudējumu,
ko veidos Vladislavs Nastavševs, Elmārs Seņkovs, Agate Bankava, Andrejs Jarovojs, kā arī divi režisori no Krievijas un Vācijā dzīvojošā latviešu režisore Arnita Jaunsubrēna, kura savā iestudējumā pievērsīsies leģendārajam radio iestudējumam „Sniegbaltītes skola”, pastāstīja Ģertrūdes ielas teātra producente Evija Sedola.
„Viņai [Jaunsubrēnai] pašai šī luga ir ļoti tuva," teica Sedola. "Šī plate bija viens no priekšmetiem, ko viņa paņēma līdzi, pārceļoties uz Vāciju. Un nesen, to vēlreiz noklausoties, viņai raisījās tādi jautājumi, kādus viņa kā bērns, protams, neuzdeva, un šobrīd viņa ir nolēmusi izrādē pētīt ne tikai šīs radiolugas fenomenu, bet arī tādu brīvā laika pavadīšanas formā paslēptu padomju varas propagandu."
Savā desmitgades sezonā teātris ne tikai veidos jauniestudējumus un atskatīsies pagātnē, bet savu darbību paplašinās arī jaunā virzienā. Proti, pateicoties iegūtam sociālās uzņēmējdarbības grantam,
šonedēļ tā telpās atklās mākslinieku rezidenci, kas paredzēta radošā procesa atbalstam.
"Tas nozīmē, ka mākslinieks ar kādu savu ideju var pieteikties, viņam ir telpa, laiks, un viņš var brīvi izmēģināt jebko, ko vēlas, un neviens viņam neprasīs: "Tagad parādi, kas no tā ir iznācis"," paskaidroja Pavlova. "Tikpat labi viņš var pateikt: "O, jā, paldies, šitas tiešām nestrādā" un iet tālāk. Tieši šī radošā procesa atbalsts ir mūsu svarīgākais uzdevums”.
Mākslinieku rezidenci atklās šonedēļ, kad arī Ģertrūdes ielas teātrī notiks īpašā izrāžu skate „TOP 10”. Otrdien to aizsāks Andreja Jarovoja izrāde „Vingrinājumi ar ābolu un roku”.
