Ģertrūdes ielas teātra izrāde «Vinils» - filozofisks skats uz bērnības pieredzi

Kādas pēdas mūsos atstāj bērnības pieredze, kā mēs katrs pieaugam un maināmies – šos jautājumus pārdomāt aicinās jaunais iestudējums Ģertrūdes ielas teātrī, kam pirmizrāde skatāma 15. septembrī. Izrāde saucas "Vinils", un režisore Arnita Jaunsubrēna to veidojusi ciešā sadarbībā ar aktrisēm Antu Aizupi un Ievu Džindžu.

Ģertrūdes ielas teātra izrāde «Vinils» - filozofisks skats uz bērnības pieredziBaiba Kušķe

    Luga "Sniegbaltītes skola" tapa 1952. gadā pēc Maskavas Leļļu teātra pasūtījuma. Tās autors ir krievu rakstnieks Georgijs Landaus. 1954. gadā to iestudēja arī Latvijas Radioteātris, un vēlāk tā vairākkārt tika izdota arī vinila platē. Vairākām paaudzēm tā bija ļoti iemīļota, jo izcili meistarīgi dažādu dzīvnieciņu lomas tajā izspēlēja nu jau leģendāri aktieri – Vera Singajevska, Velta Skurstene, Harijs Avens un citi.

    Plate "Sniegbaltītes skola" bija viena no dārgajām piemiņas lietām, ko, pārceļoties uz dzīvi Vācijā, sev līdzi paņēma arī režisore Arnita Jaunsubrēna.

    ""Sniegbaltītes skola" – ar to tiešām bija tā, ka man nebija sev jāprasa – jā vai nē, tas bija uzreiz tā – caps! Tā jāved līdzi, jo es esmu uzaugusi ar to plati, tā ir mana bērnība. Man bija daudz plašu, bet tā "Sniegbaltītes skola" mani ļoti uzrunāja kā bērnu, un patiesībā tās attiecības ar dzīvniekiem mani pavada visās manās izrādēs kā tēma," stāsta režisore.

    Plate tagad bijusi arī impulss, lai taptu izrāde "Vinils". Tā nav lugas iestudējums, bet gan filozofisks skats uz to, kādas pēdas mūsos atstāj bērnības iespaidi, kas ar tiem notiek un kā tie mainās, mums pieaugot.

    "Izrāde balstās tekstā, kas ir uzrakstīts, apskatot plati no dažādām pozīcijām. Arī kritiski, tas arī uzreiz ir jāpasaka, jo plates teksts tomēr ir rakstīts 50. gados, ja mēs padomājam atpakaļ – 50. gadi pēc Otrā pasaules kara... Tādā ziņā es mēģināju pētīt, kāda varbūt bija motivācija tajā laikā šādam stāstam bērniem. Par tādu iekļaušanu. Ir jāiekļaujas kaut kādā sistēmā, kas ir lielāka par vienu indivīdu vai individualitāti," turpina Arnita. "Tas materiāls tapa kā salīdzinājums – kā es kā bērns uz to skatījos un kā es kā pieaudzis cilvēks tagad uz to skatos. Pēc tam es šo tekstu un pārdomas atvedu uz Rīgu un tām pieslēdzās arī Anta un Ieva, un tālāk šis skats paplašinājās ar vēl diviem abu aktrišu skatiem."

    Atšķirībā no Arnitas Jaunsubrēnas aktrises Anta Aizupe un Ieva Džindža ar lugu līdz šim nebija pazīstamas, kaut kur dzirdēts bija vienīgi tās populārais muzikālais motīvs.

    "Viss, ko es atceros no savas bērnības, ir tā dziesmiņa "Zvēri skolā grib iet". Bet es neatceros, ka es to pašu pasaku būtu klausījusies. Bet, protams, tagad, kad mēs sākām strādāt, es noklausījos un īstenībā sapratu, cik ļoti viss ir mainījies. Ikdienā mēs varbūt par to nemaz tā nepadomājam," saka Anta Aizupe.

    Ja pirms 60 un 30 gadiem vai arī pat vēl nesenākos laikos lugu lielākā daļa klausītāju, visdrīzāk, uztvēra kā pamācošu stāstiņu, kāpēc bērniem tik svarīgi iet skolā, un arī nepaklausīgā Vilcēna pāraudzināšanu viņi uzskatīja par pamācošu notikumu, tad no mūsdienu viedokļa tas jau tiek vērtēts krasi atšķirīgi, pārdomās dalās aktrises Anta Aizupe un Ieva Džindža.

    "Man te bija pirms tam viens projekts par skolu, par skolēniem, par mobingu. Un tad nu tagad man liekas, ka šajā lugā tiek uzskaitīts viss, kā nevajag darīt. Viss, kā nepalīdzēt iejusties kādam bērnam skolā," spriež Aizupe.

    "Arī sajūtas līdzīgas kā Antai. Tā doma par iekļaušanu. Kā mēs iekļaujam viens otru, jo īpaši citādos, savādos. Tos, kas uzvedas vai domā savādāk nekā lielākā daļa. Tas man šai saistībā izvirzījās kā liels jautājums," papildina Ieva Džindža.

    "Vienkārši viss, viss ir apgriezies kājām gaisā. Arī tāda publiska pārmācīšana, kas šajā lugā ir jāpiedzīvo lugas antivaronim Vilcēnam, tas vispār ir kaut kas nepieļaujams mūsdienās," uzskata Aizupe.

    Izrāde gan tik ļoti necentrēsies uz dažādu laiku audzināšanas metožu salīdzināšanu, tās galvenais mērķis ir aicināt katru skatītāju aizdomāties par savu individuālo pieaugšanu, un bērnības iespaidu ietekmi uz mūsu tālāko dzīvi, uzsver režisore Arnita Jaunsubrēna.

    "Mēs dalāmies savā pieredzē par savu pieaugšanu un par tām tēmām, kas mums ir svarīgas, bet es ļoti ceru, ka tās tēmas var aizstāt arī ar citām tēmām, kas ir arī citiem skatītājiem svarīgas, un varbūt viņi var aizņemties mūsu vēlmi kaut ko mainīt, labot vai paskatīties uz savu situāciju, un to arī darīt savā dzīvē," norāda režisore.

    Arnitas Jaunsubrēnas veidotā jauniestudējuma "Vinils" pirmizrāde Ģertrūdes ielas teātrī skatāma otrdien, 15. septembrī.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Teātris un deja
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti