Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti

Rīta Panorāma

Intervija ar Titanic Exhibition projekta vadītāju Latvijā Ingu Kadeku

Intervija ar Ojāru Rubeni un Mariju Bērziņu. Ž-Ž-Žurka ir klāt!

Galvenais - nebūt ļauniem jeb Žurkas laiks Latvijas Nacionālajā teātrī

Tradicionāli Teātra dienā Latvijas Nacionālajā teātrī no ziemas miega mostas Žurka. Šogad viņa ieradīsies režisora Valda Lūriņa pavadībā, lai izpētītu, kā latviešiem allaž izdodas dzīvot un izdzīvot, grozīties un izgrozīties - gan mājās, gan politikā.

Jauniestudējuma "Ž-ž-Žurka klāt!" scenārija autori ir Niklāvs Nagla un Egils Zirnis. Šoreiz izrādē vairāk nekā teksti skan mūzika Valda Zilvera noformējumā, bet par jautrību un izklaidi rūpējas vesela aktieru armija, tai skaitā, Mārtiņš Egliens, Marija Bērziņa, Uldis Dumpis, Voldemārs Šoliņš, Jānis Skanis, Ivars Puga un daudzi citi.

"Darbība ir teātrī un mēs visi esam aktieri, tad nu mums ir kaut kāds viedoklis par to, kas pie mums Latvijā pašlaik notiek," par izrādi stāsta Mārtiņš Egliens, norādot, ka smieklīgu personāžu, ko atveidot izrādē, Latvijā netrūkstot, kā piemēru minot politiķi Solvitu Āboltiņu.

Solvitu Āboltiņu Žurkas iestudējumos jau vairākus gadus atveido aktrise Marija Bērziņa. Runājot par attiecībām ar politiķi, aktrise atklāj: "Jāsaka godīgi, ka mēs tā arī sasveicināmies satiekoties - viņa man saka: "Āboltiņas kundze!", es viņai saku: "Labdien, Āboltiņas kundze!"."

"Publiskām personām, kādi esam mēs un kādi ir politiķi, ir jābūt ar labu humora izjūtu, jo visiem, kuriem nav slinkums, viņiem ir vēlme izteikties par mums, viņiem ir viedoklis - gan par politiķiem, gan par mums, aktieriem. Tāpēc svarīgākais to darīt ar tādu vēlīgu acs piemiegšanu, bet nevis ar ļaunumu, jo tas nav stāsts par to. Lai kādi mēs esam savā profesionālajā darbībā, kā cilvēki mēs varam būt pilnīgi savādāki, un otrādi. Svarīgi tajā visā ieraudzīt cilvēcību," norāda Marija Bērziņa.

Savukārt iestudējuma režisors Valdis Lūriņš ironizē par kādu citu politisko figūru, pašreizējo veselības ministru Gunti Belēviču: "Mani ļoti aizkustināja Belēviča kunga priekšvēlēšanu reklāma, kur viņš ieradās guļamistabās un visnepiemērotākajās vietās. Vīrs atnāca ar nokavēšanos mājās un teica: "Es satiku tramvajā Gunti Belēviču un sieva viņam visu piedeva!"." Režisors gan pauž cerību, ka, lai vai kas notiktu, latvieši izgrozīsies un "ka mēs būsim, kā Vaira Vīķe-Freiberga teica, stipri un vareni".

"Mums jau ir vecuma nīgrums un skepse. Šīs programmas ir raksturīgas vairāk jauniešiem, kuri ir revolucionāri pēc būtības, mēs tādi jaunībā bijām, esam darījuši Dieva darbus. Bet nupat mēs gribam tā mierīgi un skaisti novecot, bet tas nenozīmē to, ka mēs bez zināma kaifa to te arī darām," par līdzdalību izrādē saka Voldemārs Šoriņš. "Mēs uz visām lietām un darīšanām skatāmies ar tādu vieglu skepses "handikapu"," piebilst Jānis Skanis, ilggadējs Žurkas iestudējumu meistars.

Pirmais Žurkas iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī tapa jau 1993.gadā. Jautāta, kur slēpjas Žurkas fenomens, Marija Bērziņa saka: "Cilvēka liela, liela nepieciešamība ikdienas sadzīvē ir pēc prieka. Protams, gaumīgs joks - tā ir vēl lielāka veiksme, bet man liekas, ka tā vēl joprojām ir tāda cilvēku ticība uz brīnumu un vēlme arī izpriecāties."

"Žurka radās ļoti interesanti. Žurka radās, kad 90.gados bija problēmas ar kasi, jo pēc Atmodas cilvēkiem nebija naudas un vējš svilpoja maciņos, līdz ar to arī teātros. Toreizējais teātra mākslinieciskais vadītājs Edmunds Freibergs domāja, ko darīt, kā atrisināt jautājumu, lai nāk. Un tad saprata, ka vienīgais, kā dabūt cilvēkus iekšā, ir, lai cilvēki nāk atvieglot savu garastāvokli. Tā radās šis "brends", kas nu jau, kopš Edmunds sen vairs netaisa tās izrādes, ir pārstrukturējies," par Žurkas dzimšanu stāsta Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.

Viņš uzsver, ka Žurkas iestudējumos režisoriem ir ļaut liela radošā brīvība. "Viens uzsvars no manas puses ir tāds - veidojot kopējo teātra repertuāru, mēs ar režisoriem ārkārtīgi daudz diskutējam, šo to es kādreiz mēģinu ietekmē, neveiksmīgi, bet mēģinu, tad šeit es zālē ieeju varbūt pēdējos mēģinājumos, jo es uzskatu, ka tas ir kolektīva kopdarbs. Kā tad nu būs, tā tad nu būs! Kaut ko mainīt vai likt iekšā, tas ir bezjēdzīgi. Vai kaut ko uzspiest. Ja viņi paši to negribēs, tad tur nekas arī nebūs. Tā ir laba sajūta teātrī, ja viņi paši to grib, tad kaut kam ir jābūt."

"Katrs režisors, kas nāk, mums ir jaunie taisījuši, šogad Valdis Lūriņš, katrs taisa pēc sava ģīmja un līdzības - kā viņš tajā brīdī jūtas un kā viņš saprot politisko situāciju. Galvenais uzstādījums uzvedumā ir nebūt ļauniem, nebūt ļauniem!" uzsver Ojārs Rubenis, aicinot politiķus neapvainoties par izrādi.

Kā jau esam vēstījuši, pirmizrāde Latvijas Nacionālā teātra iestudējumam "Ž-ž-Žurka klāt!" notiks piektdien, 27.martā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti