Pārmijas

Ilze Grudule: Lūznavas muiža ir iedvesmojoša ar biezo klusumu – klusumu, kurā ir dziļums

Pārmijas

"Sinfonietta Rīga" Amsterdamā uzņem ar stāvovācijām! Ar iespaidiem studijā Gunda Vaivode

Klajā nākusi Latvijas Nacionālā baleta simtgadei veltīta grāmata

Gadsimts vai viens mirklis? Latvijas Nacionālajam baletam – 100

Svinot Latvijas Nacionālā baleta simtgadi, klajā nākusi grāmata "Gadsimts vai viens mirklis?" ar atskatu uz Latvijas Nacionālā baleta vēsturi, īpaši pievēršoties pēdējai desmitgadei. Grāmatā iekļauts bagātīgs foto materiāls – gan vēsturiski izrāžu attēli, gan šogad tapušas mūsdienu mākslinieku fotosērijas. Grāmatu ievada intervija ar Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani. Tai seko operas vēsturnieka Mikus Čežes atlasīto vēsturisko fotogrāfiju sērija "Latvijas Nacionālā baleta kustība laikā", kas lasītāju izved cauri vēsturei no pašiem pirmsākumiem 1922. gadā līdz 2012. gadam. Grāmatas otrajā nodaļā "Latvijas Nacionālā baleta iestudējumi 2013–2022" iekļauts izvērsts atskats uz aizvadīto desmit gadu jauniestudējumiem. Andra Tones, Agneses Zeltiņas, Kristapa Kalna, Oleksandras Zluņicinas un Jāņa Ķera radītās izrāžu fotogrāfijas papildina īsas intervijas ar horeogrāfiem, baletdejotājiem, diriģentiem un citiem izrāžu veidotājiem.

Latvijas Nacionālā baleta trupas pirmā izrāde, kas tika iestudēta pilnā apjomā, bija "Veltīgā uzmanība" 1922. gada 1. decembrī. 2022. gada rudenī mūsu balets ar plašu programmu atzīmē savu simtgadi, kuras kulminācija būs Galā koncerts "Latvijas Nacionālajam baletam 100". Koncerts divās daļās atklās Latvijas Nacionālā baleta daudzveidīgo repertuāru no klasikas un neoklasikas līdz modernajam un laikmetīgajam baletam, no pasaulslavenu horeogrāfu darbiem līdz mūsdienu latviešu horeogrāfijai.

Koncertam tiešraidē pulksten 19.00 varēs sekot līdzi sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, savukārt LTV translācijā to varēs vērot 18. decembrī pulksten 13.30.

Latvijas Radio 3 "Klasika" sarunā ar grāmatas sastādītājām un tekstu autorēm Irbi Treili un Lauru Leimani – par izdevuma ideju un tapšanu, citādu pieeju baleta šodienai – ne vien bildēs, bet arī iestudējumu veidotāju (ne tikai dejotāju un horeogrāfu) personiskajos stāstos, kā arī baleta fotografēšanas un foto atlases specifiku.

Liene Jakovļeva: Vai pamudinājums veikt šādu darbu bija skats kalendārā kaut kad pasen ar apziņu, ka 2022. gada 1. decembris ir lielā Latvijas Nacionālā baleta jubileja, kas godam jānosvin?

Irbe Treile: Jā, tā varētu teikt. Protams, mēs zinājām un gaidījām Latvijas Nacionālā baleta simtgadi, un domājām par to, kā ar pienākošos cieņu un godu to nosvinēt. Tā bija arī viena no mūsu baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa lielākajām vēlmēm – lai tiktu izdota grāmata. Bet, tā kā par baleta mākslu jau ir iznākušas tiešām brīnišķīgas grāmatas, mēs nolēmām, ka šoreiz piegājiens būs citāds. Protams, grāmatā ir arī vēsturiskā daļa, bet ļoti liels uzsvars ir tieši uz to, kas notiek šobrīd, pat ar skatu nākotnē.

Grāmatā ļoti liela nozīme ir gan tekstuālajai sadaļai un informatīvajai bagātībai, gan fotogrāfijām, kas ir Mikus Čežes pārziņā. Kā radās ideja starp fotogrāfijām un precīzo, faktuālo informāciju iekļaut arī personiskus, emocionālus stāstus, pie tam ne tikai no baleta māksliniekiem?

Laura Leimane: Šī sadaļa ir mans un Irbes nopelns. Mēs pētījām, kāds ir pēdējās desmitgades devums baleta mākslā, jo pirms desmit gadiem jau tapa cits izdevums, tāpēc nolēmām koncentrēties tieši uz šo desmitgadi. Sākotnēji domājām, ka tā būs kā bilžu grāmata, bet tad sapratām, ka kaut kā tomēr pietrūkst un gribētos personiskāku skatu uz izrādēm. Kas gan varētu personiskāk pastāstīt, ja ne cilvēki, kas tajās bijuši iesaistīti. Domājot tālāk, nolēmām, ka tie būs ne tikai dejotāji, bet ir taču daudzi citi – diriģenti, mīmisti, koordinatori, horeogrāfi, šuvējas un vēl. Sarunas ar viņiem iekļāvām, lai rastos pietiekami daudzpusīga aina par izrāžu tapšanu.

Viena lieta ir fotogrāfiju atlase, kas pa desmitgadi sakrātā daudzuma dēļ noteikti nebija viegla, bet cita lieta ir baletu fotografēt. Tā, šķiet, ir īpaša māksla. Kuri būtu tie fotogrāfi, kurus noteikti gribētu minēt?

Irbe Treile: Par pēdējiem desmit gadiem un atskatoties arī iepriekš, milzīgs paldies jāsaka fotogrāfam Andrim Tonem, kurš pats bijis baletdejotājs. Viņš fotografē izcili, jo viņš lieliski pārzina šīs kustības un zina, kurā brīdī slēdzis jāspiež. Pēdējos gados mums ir pievienojušies vēl citi fotogrāfi – Agnese Zeltiņa un Kristaps Kalns. Vēl man personīgi emocionāls brīdis bija, kad šī gada aprīlī fotografēt izrādi "Ņižinskis" ieradās Ukrainas Nacionālā baleta fotogrāfe Oleksandra Zluņicina. Viņa bija devusies bēgļu gaitās uz Viļņu, bet jau ļoti drīz pēc "Ņižinska" atgriezās Kijivā un strādā tur. Mēs sazinājāmies un vienojāmies, ka nodosim viņai šo grāmatu personīgi.

Ir ne tikai izrāžu foto, bet arī vienkārši skaista fotogalerija. Katrs, kas atvērs grāmatu, zinās visus – no baleta mākslinieciskā vadītāja līdz koncertmeistariem un cilvēkiem, kas vienkārši pārzina šo darbu.

Laura Leimane: Mums pašiem ļoti liels prieks par šo fotogaleriju, jo iepriekšējā tapusi pirms desmit gadiem, un tā ir krāšņa un daudzpusīga. Fotogalerijas galvenais autors ir Ģirts Raģelis ar mūsu kolēģa Jāņa Ķera palīdzību, un ļoti priecājamies, ka šāda jauna galerija ir tapusi. Bet, ja arī cilvēkiem grāmatas nebūs, tad fotogrāfijas varēs redzēt mājaslapā.

Pamazām šķirstot šo grāmatu, esmu atvērusi taustāmi un skatāmi atšķirīgu, glancētu sadaļu, kas atkal ir tīra māksla – fiksēta aizkulišu pasaule.

Laura Leimane: Grāmatas trešā nodaļa, kuru varam saukt "Kustība un personības", ir ļoti īpašs un liels projekts. Septiņi fotomākslinieki veidoja īpašas fotosērijas. Šim projektam bija vairāki posmi. Vēl tikai līdz šīs nedēļas beigām Latvijas Fotogrāfijas muzejā ir skatāma fotoizstāde, ko noteikti iesaku apmeklēt. Noslēdzošais posms ir šīs grāmatas trešā nodaļa, kurā pieejamas pilnas fotosērijas. Muzeja atlasē nav visu fotogrāfiju, grāmatā redzams daudz vairāk.

Irbe Treile: Vēl jāpiemetina, ka, piemēram, Ivetai Gabaliņai izstādē ir pavisam atšķirīgi darbi, kas grāmatā nemaz nav redzami.

Te ir tādas detaļas, kas cilvēkam, kurš tikai atnāk uz izrādi, nekad nav redzamas – mazi, mīļi sīkumi, ko katrs fotogrāfs, klīstot pa aizkulisēm, ir pamanījis un atzinis par īpašiem.

Laura Leimane: Tieši tāpēc mums pašiem šis projekts šķita ļoti interesants – fotogrāfiem bija dota brīva vaļa. Bija mākslinieki, kas izvēlējās fotografēt izrādes, citi vēlējās skatīties, kas notiek aiz izrāžu procesiem. Piemēram, Reiņa Hofmaņa fotogrāfijās ir fiksētas dažādas telpas Latvijas Nacionālajā operā, kas ir saistītas ar šo izrāžu tapšanu.

Baleta trupā ir arī daudz ārzemnieku. Kāda bija viņu attieksme pret šo projektu? Vai jutāt, ka arī viņiem Latvijas Nacionālā baleta simtgade ir liels notikums?

Irbe Treile: Jā, protams. Es nezinu, kā ar tiem, kuri pievienojušies trupai tikai šogad, bet mums ir, piemēram, Eidens Konefrijs, kurš jau brīnišķīgi runā latviski. Viņi visi ar ļoti lielu prieku un entuziasmu gaida simtgadi, ir priecīgi, ka varēs tajā iesaistīties un būt daļa no tās. Tā sanācis, ka mūsu telpas ir tuvu baletam, un tā diezgan daudz viņus sanāk redzēt un satikt. Sajūta ir, ka viņi kopumā ir jauks un draudzīgs kolektīvs, un visi tie stāsti un klišejas par skaudīgajiem māksliniekiem tiešām neattiecas uz mūsu baleta trupu.

1. decembris ir datums, kurā tikusi izrādīta Latvijas Nacionālā baleta pirmā pilna apjoma izrāde, un pieļauju, ka jums nebija šaubu, ka tieši šajā zīmīgajā datumā tas ir jāatzīmē.

Irbe Treile: Šoreiz, par laimi, tā ir ceturtdiena, un ar lielu prieku jāsaka, ka biļetes uz koncertu jau sen, sen ir izpārdotas. Tas laikam bija pāris dienu jautājums, līdz biļešu vairs nebija, bet to būs iespēja redzēt visiem 18. decembrī LTV1.

Atceraties pirmo sarunu vai brīdi, kad sākās darbs pie grāmatas, un cik ilgs laiks ir pagājis?

Irbe Treile: Darbs sākās aprīlī, maijā.

Tik vien! Gaidīju, ka tie būs kādi divi gadi (smejas).

Irbe Treile: Nē, nē (smejas). Protams, mums bija iestrādes un sagataves. Atnākot pilnīgi no malas, tas noteikti būtu citādi.

Grāmatas vāka fotogrāfija visai gaisīga – četras balerīnas no "Gulbju ezera". Kā ziņā bija šī izvēle?

Laura Leimane: Fotogrāfijas autore ir grāmatas dizainere Daiga Vīksna.

Irbe Treile: Tā tapa jūnija sākumā Rīgas Operas festivāla laikā. Mēs domājām par kopējo vizuālo tēlu, kāds varētu būt visai baleta simtgadei. Nolēmām, ka jāmēģina fotografēt klasisko baletu no augšas, un tā Daiga devās un fotografēja "Gulbju ezera" otro cēlienu.

Laura Leimane: Jāatzīst, ka šī pat oriģināli nebija iecerēta kā grāmatas vāka fotogrāfija – mēs mēģinājām dažādas dizaina versijas, bet šī iederējās vislabāk.

Un kā ar nosaukumu – "Gadsimts vai viens mirklis?"?

Laura Leimane: Tas laikam būs mans (smejas). Tas tapa, domājot par visu sezonu kopumā. Simts gadi ir paskrējuši – kādam varbūt tie ir desmit, kādam jau vairākas desmitgades, tāpēc arī šis jautājums – gadsimts vai viens mirklis?

Un kā ir?

Abas: Gan, gan.

Laura Leimane: Laiks it kā rit ļoti strauji, bet tajā pašā laikā ir tik daudz notikumu, tik daudz atmiņā paliekošu brīžu – šis gadsimts ir bijis diezgan varens.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti