Mūsu Baltā nama repertuārā „Karmenas” nu jau vairākus gadus nav bijis, un operas direktors Zigmars Liepiņš ir pārliecināts – tai noteikti atkal jābūt un atkal jaunā, svaigā veidolā, un kurš gan cits labāk šo veidolu var piešķirt, ja ne paša Bizē tautieši – francūži. Un tad nu uz sadarbību aicināta režisore Marija Eva Sinjerola ar savu komandu no Francijas, kas strādājusi kopā ar Latvijas māksliniekiem.
Žorža Bizē mūzika arī jaunajā iestudējumā, protams, veidos visa pamatu, bet iestudējums būs neordinārs – tā darbība noritēs kādas nosacītas Eiropas lielpilsētas priekšpilsētas vidē, jo tieši tādā režisore Marija Eva Sinjerola redz 21.gadsimta Karmenu.
Režisorei sākotnēji bijis pārsteigums, ka Rīgas priekšpilsētas stipri atšķiras no notiekošā Parīzē, bet viņa cer, ka mums vienalga šis stāsts būs labi saprotams:
"Četru nedēļu laikā es šeit esmu redzējusi tikai vienu citas ādas krāsas cilvēku, un man ir sajūta, ka es esmu uz citas planētas, tomēr es domāju, ka tas varētu būt jums interesanti, ka es šajā iestudējumā nāku tieši ar savu skatījumu par Karmenu un iekļauju viņu tādā priekšpilsētas vidē, kas man ir pazīstama.
Francijā un arī daudzās citās Eiropas pilsētās nomales ir visa sliktā koncentrācija, tās ir ļoti multikulturālas, tumšas un smacīgas, tajās notiek nemitīgas sadursmes, tajās visa vara pieder vīriešiem. Karmenu es šajā vidē liku tāpēc, ka man viņa ir kā simbols brīvai sievišķībai un spēkam, kas personificē arī citu sieviešu alkas – izlauzties brīvībā no šīs nomācošās un degradējošās vides."
Iestudējumā svarīga loma būs hiphopa dejotājiem, ar kuriem no Latvijas puses strādā Guntis Spridzāns. Viņš stāsta, ka režisore vēlējusies diezgan specifiskus hiphopa apakšstilus, kas saucas popings un krampings, kurus Latvijā pārvalda ļoti maz cilvēku, bet rezultātā uz skatuves redzēsim 10 dejotājus.
"Dejotāji ir kā pilsētas nomaļu dvēsele, kā melni putni, kā rēgi. Lielākā daļa priekšpilsētu bērnu neiet skolā, viņiem nav sapņu nākotnei, viņi izmanto savu ķermeni, lai izteiktu naidu, niknumu, brīvības sapņus. Hiphopa dejām manuprāt piemīt kaut kas ārkārtīgi fizisks, dažreiz man šī tehnika mazliet atgādina nāvi," stāsta Sinjerola.
Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents Jānis Liepiņš stāsta, ka viņu iedvesmo Marijas Evas Sinjerolas visai neparastais redzējums par Bizē populāro darbu, jo izvēlētā vide paspilgtina emocijas.
Viena no Karmenas lomas dziedātājām būs Ramona Zaharija, kura jau vizuāli vien ir ļoti pārliecinoša Karmena. Līdz šim viņa dziedājusi jau 11 dažādos iestudējumos, bet šis viņai varētu kļūt par pašu sirdij tuvāko. Ramona Zaharija stāsta, ka viņai visvairāk patīk, ka šis ir īsts 21.gadsimta iestudējums un ka viņa tajā var būt 2017.gada Karmena.
Viens no dona Hosē lomas atveidotājiem būs Dmitrijs Golovņins, kurš stāsta, kāds būs viņa atveidotais tēls:
„Viņš laikam būs tāds pats kā vienmēr – kaislīgs, aizrautīgs, iemīlējies. Ziniet, teātris dod mums kolosālu iespēju izdzīvot daudzas dzīves, un es esmu ļoti laimīgs, ka kārtējo reizi varēšu nodoties kaislībai, ielēkt ugunī un sadegt tajā, ko reālajā dzīvē es sev neatļautu.”
Bizē operas „Karmena” pirmizrāde, ko veido komanda no Francijas sadarbībā ar Latvijas māksliniekiem, Nacionālajā operā būs skatāma ceturtdien, 2.martā.