Pērn par latviešu "bestselleru" atzītās Andra Kalnozola grāmatas "Kalendārs mani sauc" dramatizējums Mārtiņa Eihes režijā sāk skatuves dzīvi kā absurda komēdija, vienlaikus esot maiguma drāma. Galvenais varonis – gaišs, sirsnīgs, naivs, ar nerviem slims jauns vīrietis vārdā Oskars – no galvas iemācījies kalendāru un vēlas iestudēt izrādi, bet nav lugas…
Grāmatas autors literatūrā ienācis no teātra aizkulisēm – Andris Kalnozols ir profesionāls aktieris un režisors, pēc aicinājuma dramaturgs. Respektējot pirmavotu, dramatizējumu veidojusi Rasa Bugavičute-Pēce. "Ir skaidrs, ka šis ir fantastisks darbs, brīnišķīgs "bestsellers" latviešu literatūrā, un ka skatītāji nāks uz grāmatu, viņi gribēs to piedzīvot vēlreiz, tikai citādā formā. Un tad otrs punkts bija tas, ka mēs esam teātrī un runājam par teātri, un, ak jel, cik labi, ka Andris Kalnozols pats ir saistīts ar teātri un arī grāmatā diezgan liela nozīme Oskara dzīvē ir teātrim, tad mēs ap teātra izrādes izveides asi mēģinājām ripot," stāsta dramaturģe.
Galvenā varoņa Oskara lomā izrādē iejūtas jaunais aktieris Meinards Liepiņš. Viņš atklāj, ka grūtais darbā pie šī tēla ir "nepadarīt šo tēlu skatītājiem par idiotu vai muļķi, lai viņš ir gaišs cilvēks, atvērts pret pasauli, nevis spēlēt diagnozi. Tas arī bija ļoti svarīgi – nespēlēt diagnozi un atrast, kā to darīt. Katram dīvainītim ir tiesības un visas iespējas dzīvot savu sapni, tāpat kā man, es esmu droši vien dīvains un arī cenšos spēlēt teātri, un darīt to, kas man patīk. Tas ir pats skaistākais, ka tādiem dīvaiņiem pieder pasaule."
"Kalendārs mani sauc" izrādes skatītājos izsauc gan smieklu šaltis, gan dziļas pārdomas. Teātra kritiķe Līga Ulberte izrādes pēcgaršu raksturo kā skumju: "Bet nevis tāpēc, ka būtu izrāde slikta, bet tāpēc, ka tā noskaņa no tiem lieliem smiekliem sākumā tomēr beidzas ar skumjām, tāds skumjais absurds ir tas, ko mēs redzējām, bet arī ļoti skaists, mani tas ļoti aizkustināja.''
Jau šobrīd Valmieras teātris gatavojas jūnija viesizrādēm Rīgā, arī ar šo jaunāko iestudējumu.
