Latvijas Nacionālajā operā gods Ukrainas varoņiem un tautai tiek atdots pirms katras izrādes. Skatītāju izjūtas un reakcija pret karu Ukrainā cieši savijas ar atjaunoto Džuzepes Verdi operas "Aīda" iestudējumu. Libretā ietērpta leģenda par notikumiem, kad Senās Ēģiptes faraoni cīnījās pret Nūbiju jeb mūsdienu Etiopiju. Pie diriģenta pults šoreiz Pjērs Džordžo Morandi, galvenajās lomās – solisti Tatjana Trenogina un Andris Ludvigs.
Trenogina atklāj: "Man šī ir sapņu loma. Nodziedāt Aīdu – tas nozīmē ķerties pie kaut kā brīnumaina, izcila mākslā. Aīda vienlaikus ir ļoti stipra un maiga, vajag tādu spēku, lai mīlestības vārdā ietu nāvē! Vienlaikus mīlestība un šausmīgā situācija, esot verdzībā, bet paliekot par princesi, viņu smacē. Operā ir kā dzīvē, beigās tomēr pāri visam skan vārdi – miers, miers… Ceru, ka miers pienāks drīz mūsu dzīvē un māksla glābs pasauli, tādēļ mēs šeit esam kopā – strādājam un iedvesmojamies ar tik brīnišķīgu mūziku. Mēs esam par mieru! Lūdzu, lai nebūtu kara!"
"Un mani dievi būs arī tavi dievi, mājas ir tur, kur ir mīlestība," dzied Aīda, Etiopijas valdnieka meita. Nonākusi verdzībā Ēģiptē, viņa iemīlas pretinieku armijas virsniekā Radamesā, kuru iecerējusi arī faraona meita Amnerisa. Traģiskais mīlas stāsts izkristalizē īstas vērtības.
"Radamess ir mūža loma, par to sapņo daudzi, bet varbūt ne katram izdodas to īstenot," atzīst Ludvigs. "Patlaban es mēģinu aptvert, vai tas ir izdevies man. Un man ir sajūta, ka ir izdevies iekļauties šajā fantastiskajā vērtībā, šajā iestudējumā. Ziniet, varētu nodziedāt šādu iestudējumu, un es tā negribētu teikt, un aiziet no šīs mākslas, bet viss vēl ir priekšā, un vēl ir daudz skaistu izrāžu. Man ir patiess prieks un laime piedalīties šajā notikumā ar šādiem cilvēkiem, šādu maestro."
Latvijas Nacionālajā operā pirms gandrīz ceturtdaļgadsimta iestudētā "Aīda" ar mākslinieka Ilmāra Blumberga skatuves ietērpu un kostīmiem Māras Ķimeles režijā piedzīvojusi jaudīgu mūžu un apceļojusi pasauli. Tagad atjaunotajā iestudējumā saglabāta grandiozā scenogrāfija un tērpi, kā arī kustību režija.
Kustību režisors Agris Daņiļevičs teic: "[Kustību] zīmējumi, protams, tie paši, jo toreiz mums sanāca ļoti labi un kāpēc pārtaisīt to, kas sanāca labi, it sevišķi kopā ar Ilmāru Blumbergu, ar Māru Ķimeli. Tā sadarbība bija ārkārtīgi skaists darbs un vēl jo vairāk – šis darbs, es skatos šī brīža acīm, viņš ir ārkārtīgi aktuāls, tiešām parāda to, cik bezjēdzīgs ir karš, cik bezjēdzīgs ir karš kā norise, kā forma, jo tāpat tam visam pāri stāv sapratne, mīlestība, žēlastība, un tas ir tas svarīgākais vēstījums šobrīd. Jo vainīgie tiks sodīti, un Dievs visu redz."
Pirmizrādes skatītāja, LR3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode atzīst: "Neticami, ka 24 gadi ir pagājuši kopš šī pirmā iestudējuma un Blumberga scenogrāfija un Ķimeles režija nav zaudējusi ne santīma no tās aktualitātes. Absolūti laikmetīgs, pasakains iestudējums, un tēma tieši šobrīd ir vēl zīmīgāka – karš, dzimtenes nodevība, mīlestība, jā, cilvēcība, un tas viss skan šodien pavisam citādāk."
Pirmizrādi apmeklēja arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš uzsvēra: "Pirmkārt, vērtības nepazūd. Otrkārt, ja ir ģeniāla scenogrāfija un uzvedums, tas nepazūd un nezaudēs arī aktualitāti. Un tieši tās vērtības, kas iet cauri laikam, ir tās, kas mūs glābs no visa tā pasaules vājprāta, kas šobrīd notiek."
