"Viens no pasaulē dārgākajiem mākslas darbiem, Marka Rotko glezna "No. 6 (Violets, zaļš un sarkans)", pārdots par 140 miljoniem eiro. Vienmēr, kad pasauli pāršalc ziņa par jauniem cenu rekordiem, tas rada milzumdaudz jautājumu – kas tad ir tas, kas nosaka šī darba astronomisko vērtību mākslas tirgū? Mūsdienās šis jautājums ir kļuvis tikpat kā neatbildams, jo robežas starp mākslas darba kopiju, mākslinieka reputāciju un mākslas tirgus tehnoloģisko attīstību ir izplūdušas," – tā rakstīts izrādes "Rotkho" anotācijā.
Lukašs Tvarkovskis ir teātra un filmu režisors, kas veido multimediālas izrādes, apvienojot teātra, video un vizuālo mākslu. "Mēs izrādē uzdodam jautājumus par mākslas lomu mūsdienās – par mākslas un tirgus attiecībām, par mākslu digitālajā pasaulē. Rast viennozīmīgas atbildes uz šiem jautājumiem ir ļoti sarežģīti, jo mēs šobrīd dzīvojam tādā postpatiesību pasaulē, kur nekas nav pilnīgi skaidrs, nekas nav balts vai melns. Tehnoloģijas mums visapkārt mainās zibenīgā ātrumā, bet mēs kā cilvēciskas būtnes neesam gatavas tāda ātruma un rakstura revolūcijai. Un viens no rezultātiem ir tas, kas šobrīd notiek pasaulē," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja Lukašs Tvarkovskis.
Poļu režisors kopā ar savu komandu ir veidojis provokatīvas izrādes Polijā, gan arī Lietuvā. Īpašu publikas un kritikas sajūsmu izpelnījies Lietuvā ar 2017. gada izrādi "Lokis", kas tika nominēta deviņām Lietuvas skatuves balvām un saņēma četras, tajā skaitā augstāko, Kultūras ministrijas pasniegto "Skatuves zelta krustu". 2020. gadā Lukašs Tvarkovskis radījis iestudējumu "Republika" sešu stundu garumā, kas aptver plašu mūsdienu problēmu loku par identitāti un virtuālo realitāti.
Dailes teātrī tapušajai izrādei "Rotkho" nav konkrēta žanra – dramaturģija, režija, scenogrāfija un aktierspēle sintēzē ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, kādus pielieto televīzijā un kino. Komanda, kas veidojusi šo apjomīgo darbu, ir starptautiska – režisors, lugas autors, video mākslinieks un komponists ir no Polijas, scenogrāfs no Francijas, kostīmu mākslinieki no Vācijas, gaismu mākslinieks ir lietuvietis. Lielākā daļa aktieru ir Dailes teātra aktieri, bet izrādē piedalās divi poļu aktieri, kā arī divi ķīniešu aktieri no Rīgas.
Izrādes "Rotkho" dramaturģe Anka Herbuta jau iepriekš ir sadarbojusies ar režisoru Lukašu Tvarkovski. Dramaturģe stāstīja, ka izrādes komandai radīšanas procesā ir bijis būtiski saprast, kā radīt mākslu tik strauji mainīgos kontekstos, kā un vai māksla spēj mainīt pasauli kopumā. Herbuta norādīja, ka viens no izrādes "izejas punktiem" bijis mākslinieks Marks Rotko.
Dramaturģe uzsvēra, ka būtiskas ir ne tikai Marka Rotko gleznošanas prasmes, bet arī tas, "kas viņam bija jāpārdzīvo, vai bija jāvienojas ar sevi vai nebija jāvienojas, lai kļūtu par atzītu gleznotāju un mākslinieku."
Šajā izrādē tiek izstāstīts arī mākslinieces Martas Zariņas-Ģelzes stāsts par viņas neīstenoto ideju – instalāciju "Asaru kolekcija". Martas Zariņas-Ģelzes projekts visciešāk saistīts tieši ar Marka Rotko mākslu, precīzāk ar faktu, ka cilvēki pie Marka Rotko gleznām raud. Viņa bija plānojusi kolekcionēt savas asaras, kas radušās, skatoties Rotko darbus. Māksliniece no dzīves šķīrās, neīstenojot iecerēto.
"Gan skaudri, gan brīnišķīgi, ka latviešu mākslinieces traģiskais liktenis tika iekļauts izrādē, šādā veidā tā kļuva ļoti personiska. Man prieks, ka arī Latvijas teātrī ir tik vērienīga izrāde, kas ir tik daudzslāņaina, man likās, vizuāli perfekta.
Pirmajā brīdī es domāju, ai, atkal tie ekrāni, bet pēc tam tas bija tik pamatots. Gan tas vienlaicīgums gan aktierspēlē, gan viņa tuvplānu var redzēt. Gan miksējas kā dzīvē vairāki stāsti reizē, kas nav lineāri, bet beigās savelkas kopā. Lielā skatuve nav par lielu. Divi vārdi – jaudīgi un vērienīgi," savās pārdomās par izrādi dalījās gleznotāja Sandra Krastiņa.
Savukārt teātra kritiķis Toms Čevers pēc izrādes noskatīšanās komentēja: "Izstrādātība. Līdz detaļām viss bija pārdomāts. Arī lokalizācija, vietējie akcenti. Sen neredzēta simultānā darbība vairākos plānos. Otrā cēliena pēdējā daļa gan kļuva pašmērķīga un krietni zaudēja savu iedarbību tehnoloģiskās varēšanas pierādīšanā."
