Izrādē "Līdzinieki" skatītāji varēja ne tikai līdzdarboties, bet ar savām izvēlēm ietekmēt izrādes gaitu. Saskaņā ar radošās komandas ieceri, tā bija veidota kā interaktīvs un vietai pielāgots teātris. Arodbiedrību nams tika izmantots kā milzu scenogrāfija un darbības vide. Izrādes darbība risinājās 1934. gada 15. maija naktī, kad ēku, tolaik Tautas namu, aplenca aizsargi Ulmaņa veiktā apvērsuma laikā.
"Skatītāji izrādē pieredzēja divus laikus vienlaicīgi – darbību vēsturiskajā Tautas namā un te pašreiz noritošo arodbiedrību organizāciju darbu," stāstīja projekta kuratore Sanita Duka. "Galvenie varoņi ir trīs dzejnieki, kas ir vēsturiski saistīti ar šo namu. Izrādes intriga – vai jaunieši piekritīs sadarboties ar slepenpoliciju un noteikt tiem cenzūru. Prieks bija vērot, kā jaunieši patiešām aizrautīgi līdzdarbojās un atšķetināja piedāvāto spēli."
Izrādes scenārijs, tajā ietvertā izlaušanās spēle un izplānotais apmeklētāju piedzīvojums tika veidots kā visas radošās komandas kopdarbs. Interaktīvo spēļu konsultanti bija projekta partneri Joruna Lullau (Jorunn Sofie Lullau), Šteiners Torsens (Steinar Thorsen) un Šarlote Foberga-Johansena (Charlotte Faaberg-Johansen) no Norvēģijas. No Latvijas puses – režisors Edgars Niklasons, scenogrāfs Toms Jansons, horeogrāfs Jānis Putniņš, dramaturgs Lūks Velšs (Luke Welch), komponists Platons Buravickis, mākslinieces Ance Eikena un Anita Rozentāle un kostīmu māksliniece Anda Ščerbaka – producentes Ievas Niedres vadībā.
"Izrādes sagatavošanā bija iesaistīti sešdesmit radošo profesiju pārstāvji un piecpadsmit tehniskā nodrošinājuma darbinieki, tas bija iespaidīgs un aizraujošs kopdarba process," paveikto milzīgo organizatorisko darbu komentēja producente Ieva Niedre. Izrādē piedalījās gan profesionāli aktieri un dejotāji, gan amatieru un improvizācijas teātru dalībnieki, gan deju studijas "Space" dejotāji.
Viens no komandas bija improvizators un LTV raidījuma "Kultūrdeva" sižetu autors Marģers Majors, kuram tā bija pirmā pieredze šāda veida projektā. Viņš pastāstīja: "Pirms vairākiem gadiem, kad strādāju "šausmu trasē", spriedzes ziņā nācās pieredzēt ko līdzīgu, taču vērienīguma ziņā "Līdzinieki" iepriekšējo pieredzi pārspēj." Marģera Majora uzdevums bija sagaidīt izrādes skatītājus-dalībniekus un ievirzīt viņus stāstā. Pēc tam visu izrādes gaitu viņš bija kopā ar grupu, neuzkrītoši sekojot līdzi, lai viss notiktu saskaņā ar plānu un jaunieši iesaistītos sižeta virzībā. "Izrādes finālā mans tēls vada balsojumu par Latvijas nākotni un sniedz improvizētu komentāru šai izvēlei. Balsojot bija iespēja izvēlēties, vai viņi vēlas dzīvot Utopijā, kurā valdītu dzejnieki, vai Distopijā, kurā valdītu slepenpolicija, vai arī – kas, starp citu, notika tikai vienreiz – iegūstot neizšķirtu, nonāktu pie balansa jeb pašreizējās demokrātijas situācijas."
Izrādes vizuālo tēlu veidoja scenogrāfa Toma Jansona, Ances Eikenas un Anitas Roztāles instalācijas un Andas Ščerbakas kostīmi. Lai radītu atbilstošo atmosfēru, kā arī iezīmētu izrādes galveno varoņu, dzejnieku Ziemeļnieka, Raiņa un Čaka motīvus, komponists Platons Buravickis izrādei "Līdzinieki" radīja īpašas muzikālās kompozīcijas. Īpaša nozīme izrādē bija horeogrāfijai, jo Jāņa Putniņa vadībā tapa gan profesionālu dejotāju izpildīti numuri ar akrobātiskiem elementiem, gan deju studijas "Space" vadītāju iestudētas un jauniešu izpildītas kompozīcijas, gan arī apmeklētāju virzība caur Arodbiedrību namu no pagraba līdz pat bēniņiem.
Jaunieši bija ne tikai izrādes galvenā mērķauditorija, bet arī projekta radošās grupas padomdevēji. Attīstot ideju, projekta komanda rīkoja vairākas jauniešu fokusgrupu tikšanās un iegūto atgriezenisko saiti izmantoja izrādes norises pielāgošanai mērķauditorijas interesēm. Ar projekta ieceri un izmantotajām metodēm tika iepazīstināti vispārizglītojošos skolu radošo priekšmetu skolotāji. Pedagogi piedalījās radošajā darbnīcā un izrādes pirmās caurlaides vērtēšanā, kā arī ekskursijas veidā apmeklēja izrādes norises vietu un uzzināja par līdzdalības mākslas un vietai pielāgota teātra principiem.
"Ar šo izrādi mēs gribējām atgādināt, cik svarīga ir demokrātija, ka tā nav pašsaprotama. Par to mums signalizē notikumi, kas notiek tepat blakus – gan Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, gan galēji labēju partiju pieaugošā ietekme vairākās Eiropas valstīs. Demokrātija – tas nozīmē arī domāt, domāt kritiski, un tas nav vienkārši, protams. Tas ir daudz grūtāk, nekā, ja kāds no augšas pasaka priekšā, kā rīkoties," uzsvēra izrādes "Līdzinieki" režisors Edgars Niklasons.
