Apzīmējums “2 metri” ir kļuvis par pandēmijas laika ikonu. Tas simbolizē ierasto vērtību maiņu, attiecības starp cilvēkiem un arī attieksmi pret daudziem ikdienas procesiem. Arī baleta mākslā un pašu dejotāju vidē. Latvijas Nacionālā baleta iestudējums “Divi metri” ir tieši par to un stāsta par dejotāju pieredzi pirms vairāk nekā gada.
Garcēliens “Divi metri” sastāv no trīs stāstiem. Pirmo ar nosaukumu “Līdzcilvēks” ir veidojusi horeogrāfe Elza Leimane. Tas vēsta par baleta dejotāju, kura atrodas izolācijā, bet domās un izjūtās joprojām ir teātrī.
Nelielu pandēmijas variāciju par Čaikovska “Gulbju ezera” un “Apburtās princeses” tēmām izrādē piedāvā arī Aivars Leimanis. Šī izrādes daļa ar nosaukumu “2M” nepārprotami uzsver, ka klasikas vērtības paliks nesatricināmas jebkādu ierobežojumu iespaidā.
Iestudējumu noslēdz Antona Freimana stāsts “Go! Go! Go!”. Tā ir sava veida pandēmijas dienasgrāmata, kuru izspēlē sirreālista Renē Magrita otas cienīgi ofisa darboņi un visur klātesošas figūras kombinezonos. Šis salikums pat sadzīviskas ainas padara ne mazāk sirreālas kā beļģu mākslinieka gleznas.
“Divu metru” horeogrāfija bāzēta klasiķu un mūsdienu autoru mūzikā. Tomēr vairākās ainās tiek izdejotas dabas skaņas un tekstu lasījumi. Šī ir retā reize, kad vadošos baleta solistus redzam un dzirdam arī kā dramatiskā teātra aktierus. Līdz ar to “Divi metri” vairs nav tikai balets tā ierastajā izpratnē.
