Jaunais Rīgas teātris laika kapsulā liek personiskus vēstījumus. No aktieriem tās ir vēstules. Ar roku rakstītas. Nākotnes cilvēkam no aktiera 2021. gada martā. Režisors Alvis Hermanis par savu sūtījumu: "To nu mēs esam noskaidrojuši. Tātad reizi 120 gados Lāčplēša ielas 25 celtā māja/teātris tiks atkal sagāzta un celta no jauna un tā līdz bezgalībai. Mūsdienās viss uzņem lielākus ātrumus. Tāpat arī vēsture. Līdz ar to 2140. gada pavasarī tā laika cilvēkiem mūsējā civilizācija liksies tikpat tāla un nesaprotama kā Milorada Paviča grāmatā "Hazāru vārdnīca" aprakstītā teiksmainā tauta, par kuru nav saglabājies gandrīz nekas. Un tas, kas tomēr ir saglabājies – šķiet pārāk neticams un fantastisks. Līdz ar to no savas puses tai konteinerā, kurš ceļos uz nākotni, ielieku trīs laikmeta liecības –
savu lugu "Baltais helikopters", kura stāsta par mūsu civilizācijas pašnāvības mēģinājumu, sarakstu ar nu jau visiem zināmajiem JRT septiņiem uzvedības noteikumiem un cigarešu paciņu "Marlboro".
Vieglās. Kaut gan pēc 120 gadiem, visticamāk, pīpētājiem draudēs nāvessods, un viņi tik un tā nesapratīs, kas ar tām jādara."
“Latvijas sabiedrība un šī laika politiķi atrada iespēju Jauno Rīgas teātri pārbūvēt atbilstoši laika garam. Pasaules līmeņa trupai – pasaules līmeņa ēku! Kā jau politikā un teātrī notiek, arī Jaunā Rīgas teātra pārbūvē netrūka drāmas, spriedzes un sarežģījumu. Šobrīd situācija virzās uz loģisku atrisinājumu, un jau drīz, 2022. gadā, pienāks ilgi gaidītā diena, kad tiksimies atjaunotajā teātrī. Pēc rekonstrukcijas tas pievērsīs sabiedrības uzmanību ne vien ar izcilām izrādēm, bet arī ar modernu ārējo izskatu, laikmetīgām tehnoloģijām un telpu interjeru,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).
Ministrs Jānis Reirs kopā ar vēstījumu kapsulā ievietoja Latvijas bankas kolekcijas sudraba monētu ar Rūdolfa Blaumaņa portretu.
Dramaturgs un prozaiķis pirms vairāk nekā 100 gadiem precīzi atainoja latviešu raksturu, savukārt šodien 21. gadsimta latvietību savās izrādēs pēta un iemūžina Jaunā Rīgas teātra trupa Alvja Hermaņa mākslinieciskajā virsvadībā.
Gan Gundars Āboliņš, gan viņa mamma Vera Singajevska un tētis Tālivaldis Āboliņš spēlējuši uz teātra skatuves Lāčplēša ielā 25. Tāpēc laika kapsulā nākamajām paaudzēm Āboliņš ielika vēstuli un savas ģimenes fotogrāfiju.
“Mani ļoti aizkustina kolēģes Sandras Kļaviņas izvēle, viņa ir nolēmusi ieguldīt šo Lilitas Bērziņas balvu, tā ir nozīmīga balva, aktieriem to piešķir paši kolēģi par darbu ilgākā laika periodā un Lilita Bērziņa ir piedzīvojusi savu zvaigžņu stundu arī uz šī nama skatuves,” pastāstīja Āboliņš.
Aktieris Vilis Daudziņš atzina: “Sākumā es domāju, kā tad tā – ja jau kāds izlasīs to visu, tad jau, visticamāk, tas nams būs nojaukts līdz pamatiem, līdz tam līmenim, kurā mēs tagad liksim kapsulu, bet tad, ja tā labi padomā, tas ir labi un pareizi, jo pastāvēs, kas pārvērtīsies, un tā vienmēr ir bijis arī ar šo namu un ar tiem cilvēkiem, kas te ir strādājuši.”
Arhitekte Zaiga Gaile teic, ka uztraukumam par ēkas izskatu neesot pamata: “Es visiem saku – lūdzu, neuztraucieties, būs atpakaļ pārsegumi, būs atpakaļ sienas, būs atpakaļ sajūta! Es par to rūpējos. Zāle būs tieši tāda pati, vecā Smiļģa zāle, un jūs pat nepamanīsiet, ka jums ir labāka redzamība, svaigāks gaiss un nebūs dzirdami ielas trokšņi.”
“No 21. gadsimta sākuma skatoties nākotnes tālēs, ticam, ka tur noteikti būs divas lietas. Pirmkārt, Latvijas valsts, un, otrkārt, teātra māksla, kas tajā tiek radīta un skatītāju mīlēta. Viens no pīlāriem, uz ko balstās šī ticība, ir JRT – Jaunais Rīgas teātris šeit, Lāčplēša ielā 25. JRT ieiet nākotnē, ejot pa priekšu savam laikam. Tagad arī ar jaunu, laikmetam atbilstošu teātra namu. Līdzās akūtajām un īstenojamām nepieciešamībām – Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam un Nacionālajai akustiskajai koncertzālei – tā būs labākā liecība par mūsu brīvo valsti un kultūras vietu Latvijā 21. gadsimta trešajā desmitgadē. Lai šis nams ilgi kalpo Jaunajam Rīgas teātrim un tā vienmēr jaunajiem skatītājiem!” akcentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Kultūras ministrija kapsulā ievieto jaunāko “Teātra Vēstneša” numuru un izdevumu “Mūsdienu Latvijas teātris 2010–2020. Dekādes grāmatžurnāls”.
“VNĪ topošās modernās būves pamatos liek pateicību par uzticēto godu un atbildību vadīt leģendārās ēkas pārtapšanu mūsdienīgā teātra kompleksā, kur savīsies labākais no 21. gadsimta – vēstures elpa un kultūras mantojums. Neskatoties uz to, ka jau gadu visu pasauli plosa Covid-19, ievērojam visus pandēmijas laika ierobežojumus un sekmīgi turpinām kultūrvēsturisko ēku būvniecību, lai ar tām cilvēki var lepoties arī pēc simts un vairāk gadiem,” norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. VNĪ līdz vēstījumu kapsulā ievietoja sejas masku, kas raksturo laiku, kurā dzīvojam, un apstākļus, kādos strādājam.
Šobrīd būvniecības darbi sekmīgi norisinās saskaņā ar plānoto un arhitektes Zaigas Gailes vēsturiskās teātra ēkas pārbūves ieceri. Būvuzņēmējs “SBSC” komandas vārdā laika kapsulas vēstījumā pauda lepnumu par to, ka 21. gadsimta pirmajā pusē palīdz atdzimt Jaunā Rīgas teātra ēkai. SIA “Skonto Būve” būvniecības projektu vadītājs Jānis Kreicburgs: “Mēs esam ļoti smagi un mērķtiecīgi strādājuši, lai uzvarētu konkursā par Jaunā Rīgas Teātra ēkas būvniecību, un tagad, kad jau realizējam šo projektu, to darām ar augstu atbildības sajūtu. Tāpat ar lielu cieņu izturamies pret ēkas vēsturiskajiem interjera un fasādes elementiem, ko pasūtītāja uzdevumā esam apņēmušies saglabāt un integrēt ēkas jaunajā veidolā, lai pēc projekta pabeigšanas teātra ēka būtu ne tikai mūsdienīga, bet tajā būtu jūtama arī vēstures klātbūtne.”
Savukārt atjaunotā teātra projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile kapsulā nākamajām paaudzēm ievietoja attēlu, kā vēsturiskā teātra ēka izskatījās pirms pārbūves ar Eduarda Smiļģa portretu uz fasādes, un nākotnes vizualizāciju, kas vēsta, kāds teātris izskatīsies pēc būvdarbu pabeigšanas.
Šogad marta sākumā teātra būvlaukumā atrastās kapsulas saturs ar vēstures liecībām, ņemot vērā ekspertu ieteikumus, nodots Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam dezinfekcijai un iespējamai iekļaušanai muzeja krājumā. Šāds lēmums pieņemts, jo kapsulas saturs attiecas uz Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības darbību 19.gs. beigās/20 gs. sākumā. Pēc sākotnējās dezinfekcijas un uzskaites, tiks veikta pilna satura restaurēšana un skenēšana. Par tālāku satura eksponēšanu varēs lemt tikai pēc restaurācijas darbu pabeigšanas.
Kā norādīja VNĪ pārstāvji, šobrīd būvdarbu gaitā fasādes daļā uzsākta 1. stāva pārseguma (griestu) izbūve. Aktīvi turpinās ēkas pazemes daļas – modernu darbnīcu izbūve gan fasādes, gan pagalma zonā.
Jaunās – daudz plašākās teātra ēkas aprises būs redzamas jau šā gada vasaras beigās – līdz tam plānots pabeigt pagalma apjoma galveno būvkonstrukciju izbūvi.
Gada beigās paredzēts uzsākt jumta izbūves darbus. Jāņem vērā, ka Covid apstākļos tālāko darbu gaitā var rasties izaicinājumi, kas saistīti ar būvmateriālu piegādēm, darbaspēka pieejamību, garākiem saskaņošanas termiņiem ar saistītājām iestādēm vai citiem ārējiem apstākļiem. Būvniecībā iesaistītās puses mērķtiecīgi strādā, lai būvdarbi noritētu atbilstoši plānotajam, objekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties līdz 2022. gada rudenim.
