Festivāla ietvaros norisināsies Latvijas laikmetīgās dejas izrāžu platforma, kas ir pirmā šāda veida skate Latvijas laikmetīgās dejas vēsturē. Latvijas simtgades laikā festivālā šogad viesosies arī trīs citu valstu simtgadnieču – Lietuvas, Igaunijas un Somijas – laikmetīgās dejas izrādes.
Šogad aprit 20 gadi, kopš festivāls “Laiks dejot” 1998. gadā aizsākās kā Latvijas horeogrāfu laikmetīgās dejas izrāžu vakari. Gadu gaitā tas attīstījies par starptautisku festivālu un centrālo Latvijas laikmetīgās dejas notikumu, un šogad “Laiks dejot” īpašs uzsvars tiek likts uz vietējo horeogrāfu darbiem. Latvijas laikmetīgās dejas izrāžu platforma ļaus iepazīt šeit tapušo laikmetīgās dejas izrāžu daudzveidību. Skates ietvaros būs skatāms gan tāds lielformāta darbs ar četrpadsmit dejotājiem kā horeogrāfes Olgas Žitluhinas veidotā izrāde “Ārā”, gan solo darbi, kā, piemēram, Kristīnes Brīniņas “I am a Really Shy Person” un Agates Bankavas “Membra”, gan dejas izrāde bērniem “Eksperiments ar apskāvienu” (horeogrāfi: Alise Putniņa, Katrīna Albuže un Modris Opelts).
Kopumā skatē tiks rādītas desmit no 2014. līdz 2018. gadam tapušas izrādes, kā arī trīs darbi, kas vēl ir izstrādes procesā. Izrādes veidojuši horeogrāfi Katrīna Albuže, Agate Bankava, Kristīne Brīniņa, Ieva Gaurilčikaite, Dmitrijs Gaitjukēvičs, Santa Grīnfelde, Andris Kačanovskis, Eva Kronberga, Elīna Lutce, Anna Novikova, Modris Opelts, Rūta Pūce, Alise Putniņa, Jānis Putniņš, Krišjānis Sants, Ilze Zīriņa un Olga Žitluhina.
Latvijas laikmetīgās dejas izrāžu platformu apmeklēs vairāki desmiti ārvalstu un vietējo producentu, kuratoru, festivālu rīkotāju un rezidenču māju direktoru, kas intensīvā programmā varēs novērtēt Latvijas horeogrāfu mākslinieciskās intereses un rokrakstu daudzveidību. Skate ir nebijusi iespēja arī Latvijas laikmetīgās dejas interesentiem vienkopus noskatīties tik plašu vietējo mākslinieku izrāžu izlasi. Jārēķinās gan, ka uz atsevišķām izrādēm tirdzniecībā pieejamo biļešu skaits būs pavisam neliels.
Līdzās Latvijas platformas izrādēm festivālā “Laiks dejot” būs skatāmas četras laikmetīgās dejas viesizrādes no Lietuvas, Igaunijas un Somijas – valstīm, kas tāpat kā Latvija šogad svin savu simtgadi. Arī viesizrādes atklās laikmetīgās dejas daudzpusību.
Lietuvas laikmetīgās dejas pamatlicējs teātris "Aura" Rīgā viesosies ar lielformāta izrādi “Godos”, kurā atsaucas uz lietuviešu mītiem un leģendām. Izrāde atklāj pasauli, kurā savijas pagātne, tagadne un nākotne, satiekas sieviešu jutekliskums, noslēpumainas mitoloģiskas būtnes un futūristiskas vīzijas. Pirmo izrādes cēlienu veidojušas horeogrāfes Anne Ekenesa un Pija Holdena (Panta Rei dejas teātris, Norvēģija), savukārt otrā cēliena horeogrāfe ir dejas teātra "Aura" dibinātāja Birute Letukaite.
Igauņu horeogrāfs, dejotājs un mūziķis Karls Sakss festivālā piedāvās solo darbu “Stāvoklis un dizains”, kurā darbojas, apspēlējot tiesas zāles hierarhiju. Izrāde 2017. gadā saņēmusi Igaunijas Teātra savienības balvu kā labākā dejas izrāde. Karls Sakss ir jau pazīstams Latvijā – viņš ticis nominēts “Spēlmaņu nakts” balvai par horeogrāfiju izrādei “Vaņa” (Ģertrūdes ielas teātris, 2014).
Savukārt horeogrāfu duets "Roosna & Flak" – Kūli Rosna (Igaunija) un Kenets Flaks (Norvēģija) – izrādē „Pirmkustinātājs” darbosies ar kustību kā cēloni un sekām, brīvību un arī neizbēgamību. Skatītāji izrādē tiks ieaicināti elpojošā, dzīvā universā, bez īsta sākuma un bez īstām beigām, kur viss ir kustībā un viss ir saistīts ar visu citu.
Dejas apvienība "Gruppen Fyra" (Somija) Rīgā viesosies ar izrādi “Garie vadi”, kas ir cieņas apliecinājums visiem tehniskajiem darbiniekiem aiz skatuves. Kaut mēs viņus neredzam, bez viņiem izrādes nevarētu notikt. Izrāde “Garie vadi” Somijā kļuva par īstu grāvēju un tikusi izrādīta daudzos festivālos.
Kā ierasts, festivāla programmu papildinās ārvalstu pasniedzēju meistarklases un dejas improvizācijas nakts džemsesija.
Festivāla pasākumu norises vietas: Zirgu pasts, peldošā galerija "Noass", Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, Tallinas ielas radošais kvartāls, Dailes teātris, Rīgas horeogrāfijas vidusskola.
Plašāka informācija http://www.laiksdejotfestivals.lv/ un https://www.facebook.com/festivalsLaiksDejot/.
