"Jauna deja jaunā vietā" pirmo reizi notika pagājušā gada rudenī Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē. Šogad oktobra sākumā festivāls turpinās savu ceļu uz nākamo "jauno vietu" - šogad atklāto Vidzemes koncertzāli "Cēsis".
Latvijas, Ziemeļvalstu un ASV mākslas teorētiķu un horeogrāfu vadībā notiks apmācības dažādu žanru laikmetīgās mākslas pārstāvjiem (mūziķiem, scenogrāfiem, režisoriem, kas savā darbībā jau saskārušies vai vēlētos saskarties ar profesionālu laikmetīgo deju), žurnālistiem, kultūras organizatoriem un dejas pedagogiem. Paralēli notiks meistarklases Cēsu un to apkārtnes dejas skolotājiem. Savukārt 1.oktobrī plkst. 17.30 ikviens aicināts uz horeogrāfa Valērija Oļehno vadīto atklāto nodarbību "Katrs ķermenis ir unikāls, katra deja ir skaista".
Festivāls piedāvās arī izmeklētu laikmetīgās dejas izrāžu programmu. 2.oktobra vakarā Vidzemes koncertzālē varēs redzēt plašu ievērību guvušo Olgas Žitluhinas laikmetīgās dejas izrādi "Ārā", kas tapusi iedvesmojoties no Henrika Ibsena lugas "Brands" tēmām. "Ārā" pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada nogalē, gūstot cildinošas skatītāju un kritiķu atsauksmes, kā arī vairākas prestižas nominācijas.
Savukārt 3.oktobrī Cēsīs būs iespēja redzēt īpaši veidotu izrāžu programmu "Laikmetīga, vēl laikmetīgāka", kurā "Dance.lv" žurnāla kritiķi iekļāvuši vairākas īsformāta laikmetīgās dejas izrādes un skices. Tā ir iespēja vienā vakarā iepazīt dažādas pieejas dejas izrādes formātam - ar dejošanu un bez tās, ar runāšanu un bez runāšanas, nopietni un ne tik ļoti, kā arī skaisti un interesanti.
Programmā "Laikmetīga, vēl laikmetīgāka" pārstāvētie dejotāji un horeogrāfi - Katrīna Albuže, Kristīne Borodina, Dmitrijs Gaitjukevičs, Elīna Lutce un Valērijs Oļehno - pieder Latvijas laikmetīgās dejas vidējai un jaunākajai paaudzei. Visi šie mākslinieki ir ne tikai labi zināmi un novērtēti dejas profesionāļu vidū, bet jau paspējuši sevi parādīt un pierādīt arī plašākai auditorijai.
Par projekta aktualitāti stāsta tā idejas autore Inta Balode: "Pēdējā laikā laikmetīgajai mākslai ir izveidojusies sava stabila auditorija, taču tā centrējas Rīgā, kamēr ārpus Rīgas laikmetīgās mākslas projekti un produkti ir pieejami reti. To autori nevēlas vai baidās savus darbus vest, vietējie kultūras centri baidās uzņemt, domājot, ka cilvēkiem nepatiks, turklāt ir jādomā arī par ieguldīto līdzekļu atpelnīšanu, kas laikmetīgās mākslas gadījumā būs daudz grūtāka. Tā nu mīts par miglaino laikmetīgo mākslu turpina dzīvot, lai arī prakse pierāda, ka, tikko tiek piedāvāta pārdomāta saskare ar jaunu domāšanu mākslā, daļa cilvēku pat bez mazākās sagatavotības to pieņem. Projekts "Jauna deja jaunā vietā" strukturēts tā, lai informācija un izpratne par laikmetīgo deju vienlaikus ceļotu pa vairākiem kanāliem, lai notikums būtu nevis tikai vienu vakaru, bet ilgākā laika nogrieznī, lai deja par sevi pastāstītu, sevi parādītu, ļautu sevi sajust."
