Kultūras akadēmijas teātra mājas „Zirgu pasts” zālē valda tumsa. Viesrežisors Dāvids Džovanzana vēl dod pēdējās norādes topošajiem aktieriem, uz sienas uzplaukst video projekcija un no tumsas iznirst akvārijs, kurā aktieru rokas vada spocīgu peldošu lelli. Tā sākas izrāde „Izzūdošā nākotne”.
Dāvids Džovanzana ar topošajiem Latvijas aktieriem strādā jau vairāk nekā 10 gadu. 2006.gadā lielu atzinību izpelnījās viņa iestudētais „Simbelīns”, pašlaik Leļļu teātrī skatāma Džovanzanas „Romeo un Džuljeta”. Šoreiz gan darbā ar topošajiem aktieriem viņš Šekspīru atstājis malā.
„Šoreiz viss ir citādāk. Vairs nebūs commedia dell'arte iedvesmotā masku teātra," ar izrādi iepazīstina Džovanzana. "Šoreiz uzsvars būs uz vizuālo teātri, uz objektu teātri. Proti, kā iedvest dzīvību priekšmetos, lietās, kas ir ārpus tevis paša, kā likt tām kļūt par tava ķermeņa turpinājumu. Viena no mūsu tēmām šajā izrādē ir, kā cilvēki izmanto tehnoloģijas, lai cīnītos ar nāvi.”
Liela nozīme ir tam, ka šoreiz režisora audzēkņi ir topošie leļļu teātra aktieri.
Un Džovanzana cer lauzt stereotipus, ka leļļu teātris ir tikai bērniem.
„Gribu iemācīt viņiem, ka viņi ir aktieri – radītāji, ka viņi var attīstīt paši savu teātra valodu. Mēs pieņemam, ka uz skatuves tu stāsti stāstu un tā arī ir visa jēga," paskaidro Džovanzana. "Bet jēga ir arī tam, kā tu to stāsti. Gribu iemācīt arī atbildību par savu darbu. Ja tev pašam nav svarīgs tas, ko dari, tad tas neinteresēs arī publikai. Tāpat gribu lauzt Latvijā valdošo priekšstatu, ka lelles ir domātas tikai bērniem. Citās valstīs, piemēram, Francijā, leļļu teātris ir patstāvīga teātra forma pieaugušajiem, kas ļauj runāt par lietām, kas tradicionālajā teātrī nav iespējamas.”
„Mēs eksperimentēsim ar dažādiem objektiem, provokatīvām tēmām, materiāliem. Mēs lauzīsim stereotipus," sola topošās aktrises Una Eglīte un Elizabete Skrastiņa, kurām izrāde „Izzūdošā nākotne” būs 4.kursa pirmais diplomdarbs. Lelles un objektus aktieri tam gatavojuši paši.
„Es uzskatu, ka tas ir kaut kas neredzēts. Mūsu pašu radīts,” saka Una.
Izrādē jaunie aktieri sadalīti trīs grupās, un katra no tām veidojusi savu stāstu.
„Mūsu grupas stāsts ir par to, ka katrs cilvēks ir dzīvnieks. Par medībām, par to, pēc kā mēs dzenamies un kāpēc to darām,” viena caur otru stāsta Una un Elizabete.
Šī būs viena no izrādēm, kas pirmdien atklās festivālu „Patriarha rudens”. Tā programma šogad ir īpaši bagāta – desmit izrādes „Režijas skatē”, septiņas – „Laikmetīgās dejas skatē” un piecas – „Absurda lugu izrāžu skatē”, ko vēl tikai pirmajā kursā iestudējuši topošie režisori. Viņi ir ļoti vērīgi – tā par šā brīža dejas, režijas un aktiermākslas studentiem saka viens no festivāla idejas autoriem, kādreizējais Kultūras akadēmijas rektors, tagad Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš.
„Viņi vēro, skatās, iepazīst… Īpaši to varu teikt par topošajiem leļļu teātra aktieriem, ka viņi jau ir ar plašāku starptautisko pieredzi, jo ir redzējuši izrādes un piedalījušies festivālos arī ārzemēs," pastāstīja Siliņš. "Tagad ar viņiem strādā Dāvids Džovanzana, un viņi ierauga ļoti dažādu spektru un spēj to sintezēt. Vismaz šobrīd. Kas izveidosies pēc tam, to mēs redzēsim. Un laikmetīgā deja mums katru reizi ir pārsteigums, katrs kurss, kas beidz.”
Iepriekšējos gados festivāla „Patriarha rudens” balvas ieguvuši tādi šodien pazīstami jaunie teātra profesionāļi kā Valters Sīlis, Elmārs Seņkovs, Kārlis Krūmiņš, Agate Bankava. Devīto „Patriarha rudeni” pirmdien Teātra muzejā atklās diskusija „Latviešu temperaments”.
