Kultūras ziņas

"Pārnēsājamās ainavas" Ņujorkā

Kultūras ziņas

Zelta kāzas, atmiņu lauskas un suņa dzīve

Ēnu diena skatuves mākslas tempļos

«Ēnu diena» skatuves mākslas tempļos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Trešdien, 12. februārī, “Ēnu dienā” tūkstošiem jauniešu devās uz dažādām darba vietām, lai iepazītu atšķirīgu profesiju specifiku, aizkulises un ikdienu, tostarp divos skatuves mākslas tempļos – Latvijas Nacionālajā operā un baletā un Latvijas Nacionālajā teātrī, kur aktieriem un režisoriem bija pieteikušās vairāk nekā astoņdesmit ēnas.

Pirms desmitiem no rīta pie Latvijas Nacionālā teātra pulcējās vairāk nekā 80 jauniešu, kuriem laimējies “Ēnu dienā” ēnot kādu no aktieriem vai režisoriem.

Krista no Rīgas Kultūru vidusskolas stāsta, kāpēc pieteikusies “Ēnu dienā” nākt uz teātri: “Mani ļoti interesē aktiermāksla, iespējams, arī režija, tādēļ gribējās paskatīties, kā būtu, ko es nezinu un kas man būtu jāzina."

Ienākot teātra mākslas templī, jāievēro obligātais noteikums un jāuzvelk maiņas apavi. Un tad lielais "Ēnu dienas" interesentu pulks saplūst zālē.

Latvijas Nacionālā teātra direktors, aktieris Jānis Vimba skaidro: “Tas, ko mēs ''Ēnu dienā''  gribam parādīt, ka šeit ir milzum daudz dažādu profesiju, bez kurām teātris nav iespējams – nav iespējams ne radīt, ne pastāvēt.” Viņš arī atklāj, ka savām “ēnām” parādīs visu teātri, tai skaitā, iespējams, negaidītāko –

bēniņos, kam ir “caurspīdīga grīda un visu var redzēt no piecstāvu mājas augstuma.”

Kamēr daļa "ēnotāju" paliek skatīties, kā Ināra Slucka uz Lielās skatuves mēģina Lorkas “Tukšo ziedu”, citi kopā ar saviem varoņiem dodas iepazīt teātri. Kāds sāk ar kafejnīcu, cits ved uz aktieru ģērbtuvēm, bet direktors ļauj ielūkoties gan savā kabinetā, gan uzkāpt virs skatuves.

Latvijas Nacionālā teātra aktieris Juris Hiršs uzsver: “Droši vien mums ir jāmēģina radīt jauniešos interese par teātri un katrs to mēģinām radīt savādāk. Es ceru, ka tie cilvēki, kas atnāk, atgriezīsies te. Teātris jebkurā gadījumā ir vieta, kur nekad nav garlaicīgi un nav rutinēta vide. Ienākot šeit, es pat tad, ja negribētu, vienalga gribētu kļūt par šīs mājas darbinieku. Jo te ir tik daudz interesanta, ka acis žilbst. Es mēģinu uzreiz brīdināt par to otru pusi, jo daudziem cilvēkiem uzreiz liekas – aktierim gan ir forši būt, visi tevi mīl un dāvina puķes, bet [nepamanīts paliek] tas, ka tā ir ļoti grūta profesijas un profesija, kas prasa ārkārtīgu disciplīnu, pie kā daudzi nav pieraduši.”

Savukārt Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis mēģina sanākušajiem rādīt to, cik daudz un dažādu profesiju cilvēku patiesībā strādā teātrī, kaut bieži šķiet, ka aktieris ir galvenais un vienīgais: “Ja nebūtu šo cilvēku, mēs būtu uz skatuves pliki, tumsā un bez scenogrāfijas.”

Zinātkāras “ēnas” skatuves māksliniekus šodien pavadīja arī ''Baltajā namā'' – Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kur topošās jaunās balerīnas mirdzošām acīm vēro profesionālo dejotāju veikumu.

Jūlija Bauere stāsta, ko “Ēnu dienā” piedzīvo jaunieši: “Mēs rādām viņām klasiku, ko mēs arī darām katru dienu, šodien arī būs mēģinājumi “Riektskodim”. Gribas bērniem parādīt ne tikai to tehniku, ko mēs katru dienu cenšamies labot, bet arī iedvesmot viņas uz tālāko, lai viņām arī gribas strādāt. Lai viņi pēc mums izietu ārā no teātra un skrietu uz baletskolu un stātos pie stangas un ar lielāku iedvesmu strādātu.

“Tas, ka mēs redzam, cik labas mēs varam kļūt un kā mums ir jāaug, lai tiktu uz operu, un cik apbrīnojami ir operas dejotāji. Tas ir ļoti interesanti,” iespēju vērtē “Ēnu dienu” dalībniece Stella.

“Visgrūtākais man šķiet visa tā neatlaidība un izturība, kam jābūt visiem dejotājiem.''

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti