Kultūras ziņas

Ceļojoša izstāde par Latvijas bibliotēkām

Kultūras ziņas

Simtgades alejas «Laika priekškars»

Latvijas teātra nenorietošais zvaigznājs

Emīlijas Bērziņas kleita un citas liecības – atklāj izstādi par izcilām teātra personībām

Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa muzejā skatāma izstāde “Latvijas teātra nenorietošais zvaigznājs”, kas veltīta Latvijas teātra 150. dzimšanas dienai. Fotogrāfijas, dokumenti, personīgas lietas un priekšmeti ļaus no jauna ieskatīties piecu teātra mākslas personību - Lidijas Freimanes, Emīlijas Bērziņas, Dzidras Ritenbergas, Zigrīdas Stungures un Hermaņa Vazdika skatuves dzīvē un atgādinās par viņu devumu Latvijas teātra kultūrā.

Veidojot izstādi un apzinot bagātīgo materiālu, priekšroka tika dota savdabīgākajiem un mazāk zināmajiem faktiem teātra vēsturē, kā arī nepelnīti piemirstām personībām. Muzeja direktors un teātra zinātnieks Jānis Siliņš ekskursiju izstādē iesāk ar Lidiju Freimani-Pasternaku. Pateicoties tieši viņai, savulaik tika izveidots teātra muzejs.

“Viņa ir tā, kura bija LPSR Teātra biedrības priekšsēdētāja un kura panāca pēc Smiļģa nāves, ka to māju atdeva nevis “Zapadnaja riba” uzņēmumam, bet izkaroja Teātra muzejam,” sacīja Siliņš.

Interesants stāsts saistīts ar Dailes teātra aktieri, Ilzes un Ulda Vazdiku tēvu Hermani Vazdiku un viņa kundzi Vilmu Lasmani. “Lasmane nopirka baltu galdautu un lūdza, lai Rīgā brīvajos laikos izšuj. Tas ir viņa roku darbs, (..) varbūt, ka kādam, kurš saka, ka nevar visu paspēt, vajag pieķerties un darīt. Tā ir sava veida mandala,” klāsta Siliņš.

Personīgas atmiņas Siliņam saistās ar Dailes teātra aktrisi Emīliju Bērziņu. Esot vienmēr klātesošai Dailes teātrī un bieži līdzās Eduardam Smiļģim, lielās lomas aktrisei tomēr reti kad uzticētas. Lai pievērstu sev uzmanību, aktrise pati sagatavoja Vijai Artmanei iecerēto Emīlijas lomu izrādē “Pigmalions”. “Dabūja šādu kleitu, kuru viņai pirms okupācijas bija Lielbritānijas sūtnis uzdāvinājis, nofotografējās, Smiļģis paskatījās, un viņa spēlēja šo lomu!” stāsta Siliņš.

Izstādē izcelta arī kādreizējā Liepājas teātra aktrise Zigrīda Stungure, kurai atpazīstamību nesušas lomas filmās “Salna pavasarī”, “Pie bagātās kundzes” un “Vella kalpi”. Par “Nenorietošā zvaigznāja” zvaigzni, kura uzmirdzēja, arī pateicoties kino, teātra vēsturnieks izceļ Dzidru Ritenbergu. Par galveno lomu filmā “Malva” viņa saņēmusi slavenā Venēcijas kinofestivāla galveno balvu - Volpi kausu. “Tā ir vienīgā latviešu aktrise, kurai ir Volpi kauss,” sacīja Siliņš. “Pirms viņas to saņēma austriešu aktrise Marija Šella 1956.gadā. Pēc viņas - Sofija Lorēna.”

Izstādei “Latvijas teātra nenorietošais zvaigznājs” sekos turpinājums – iepazīstinot jau ar citu personību stāstiem. Bet šī zvaigznāja mirdzums Eduarda Smiļģa Teātra muzejā  būs skatāms līdz maijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt