Elīna Lutce šobrīd strādā kā neatkarīga horeogrāfe un dejotāja, veidojot gan laikmetīgās dejas izrādes, gan strādājot dramatiskajos teātros. Izrādē "Korpuss" horeogrāfe vēlas pieskarties mūsdienu cilvēku vēlmei vienmēr ārēji izskatīties skaistam, tādējādi zaudējot savu patieso "es".
"Manuprāt, mēs bieži vien izliekamies skaistāki, nekā mēs patiesībā esam. Mums ir kaut kādi mākslīgi radīti ierobežojumi, kurus mēs pieņemam jau kā sev piederošas lietas. Es domāju, ja to visu noņemtu nost, vai tur kaut kas paliek?" saka Elīna Lutce.
Izrāde skatītājos notur spriedzi līdz pat beigām. Dejotājas klātbūtni pastiprina ritmiska elpošana mikrofonā. Šī intimitāte ievelk skatītāju, tādējādi viņš kļūst par daļu no uzveduma.
"Šī paaudze nāk ar daudz lielāku pašapziņu nekā iepriekšējā, un tas ir brīnišķīgi. Tas ir vajadzīgs, jo es domāju, ka pirms četriem vai pieciem gadiem cilvēks viens [to] neuzdrīkstētos. Tās drosmes un pašapziņas bieži vien pietrūkst laikmetīgās dejas izrādēm, un te tā bija," vērtē dejas kritiķe Inta Balode.
Elīnas Lutces sadarbība ar mākslinieci Kristu Dzudzilo pie šīs izrādes aizsākās pirms gada. Tā kā kustība nereti ir spontāna izpausme, nonākt pie izrādes idejas un koncepcijas abām māksliniecēm nenācās grūti.
"Ļoti neparasti bija strādāt ar horeogrāfi, tīri dejas ziņā, jo struktūras izpratne par to, kā idejai ir jāattīstās, ir pilnīgi savādāk, tāpēc ka viņa ir caur kustību. Man likās ļoti jēdzīgi," teic Krista Dzudzilo.
"Izrādes laikā viņa kļuva arvien sievišķīgāka. Man šķita, ka varbūt tā doma ir mazliet atgriezeniska un otrādāka, ka tās prasības, kas ir būt sievietei, ir daudz mazākas nekā tev sākotnēji šķiet, un ka cilvēkiem nevajag tik daudz, kā tu pats sagaidi no sevis," pauž laikmetīgās dejas horeogrāfijas students Rūdolfs Gediņš.
Kā vēstīts, Elīna Lutces solo darbs "Korpuss" būs skatāms 24.aprīlī plkst. 19 Rīgas kongresu nama Jaunajā zālē.
