"Karavīra" pirmizrādes notiks 27. un 28. septembrī Latvijas Kara muzejā.
„Vairākus gadus strādājot Latvijas Leļļu teātrī un vadot vīru kopu "Vilki", jau sen biju prātojis par monoizrādi, kurā tiktu vēstīts gan par vīrišķīgu rīcību, gan patriotiski cēlu kareivja cienīgu domāšanu mūsdienīgi ikdienišķās situācijās, kur prātam jābūt modram, bet sirdij – mīlošai. Un ir gluži vienalga, vai ikdiena paiet auto servisā, bankā vai policijā. Vīrišķības jēdziens uzlūkojams daudz plašāk, jo šodien tās bieži pietrūkst ne tikai ikdienišķos, bet arī valstiskos lēmumos. Tāpēc šis jēdziens nekādā gadījumā nav attiecināms tikai uz tiem jaunekļiem, kuru profesija saistīta ar militāro dienestu,” pārdomās dalās Edgars Lipors un uzsver:
Daudzu jauniešu mērķtiecība un enerģija vedina domāt, ka šobrīd Latvijā aug jauna un drosmīga paaudze, kas aizstāvēs gan savu ģimeni, gan valsti."
Arī muzikālās objektu un kustību monoizrādes „Karavīrs” mērķis ir latviešu un citu tautību puikās atraisīt mīlestību pret dzimto zemi, interesi par tās vēsturi un vīrišķīgu stāju kā domās, tā darbos. Jauniestudējums vienlaikus ir īsts izaicinājums apvienot vairākus skatuves mākslas veidus – ne tikai leļļu, kustību un objektu teātri, bet arī akadēmiskās mūzikas zināšanas un latviešu tradicionālo kultūru. Izrādes tapšanā piedalījusies horeogrāfe Lilija Lipora, režisors Valdis Pavlovskis un kostīmu māksliniece Guna Stikāne.
Lai gan izrādes adresāts ir jaunieši un pieaugušie, notiekošo interesanti būs vērot arī bērniem. Viņi noteikti te saskatīs savu stāstu - uzskata izrādes veidotāji.
„Mana brāļa meitai ir četri gadi, un, lai gan pēc pašas pirmās izrādes, ko sarīkojām saviem draugiem un mediju pārstāvjiem, mazā atzinās, ka brīžiem „bijis bailīgi”, visam notiekošajam viņa sekoja ar lielu interesi,” stāsta Edgars Lipors.
„Karavīrs” ir aizraujošs stāsts par Latvijas vēsturi; aktieris liek lietā gan izteiksmīgu mīmiku un žestu valodu, gan virkni priekšmetu jeb objektu, kas, atjautīgi pielietoti, pārsteidz ar funkcionālo daudznozīmību. Latviešu vīrieša simbols izrādē ir kara cirvis – senā latviešu karavīra drosmes atribūts, savukārt sievišķo enerģiju pauž arheoloģisks kaklariņķis. Mīlestībā dzimušie bērni ir raibu raibi dzijas kamoliņi, bet laiva pārtop sirsnīgas latviešu māmulītes tēlā. Tikām Latvijai uzbrūkošo ienaidnieku, kas vēlas dzīvot uz citu rēķina, simbolizē sirpis: kāds tajā saskatīs padomju laikus un sarkano armiju, cits – kapitālisma metodes un ekonomisko krīzi… Tāpat simboliska loma uzticēta puzuram un vēl daudziem objektiem.
Edgara Lipora pašsacerētajā izrādes muzikālajā noformējumā netrūkst izcilu latviešu tautas mūzikas stilizāciju ar pasaules mūzikas elpu. Runātais vārds iestudējumā dzirdams tikai paša aktiera ieskaņotajās dziesmās.
Profesionālo leļļu teātra aktieri, ilggadējo pasniedzēju un vīru kopas „Vilki” vadītāju un multiinstrumentālistu Edgaru Liporu vēsture interesē kopš desmit gadu vecuma. Edgara Lipora sirds pieder senajiem laikiem, īpaši 13.gadsimta brīvības cīņām. Mācoties 69.vidusskolā, paveicies ar vēstures skolotāju, kurš bijis neviens cits kā Odisejs Kostanda. Kopā ar viņu 80.gadu beigās Edgars piedalījies daudzu latviešu strēlnieku kapu atjaunošanā, bet četras vasaras iesaistījies arī arheoloģiskajās ekspedīcijās.
„Tas mītiem apdvestais senais laiks, romantika... Visu itin kā redzēju acu priekšā, šķita – o, kā viņi tur dzīvoja! Brīžos, kad varu pieskarties tam laikam, darinot tērpus, dziedot un muzicējot, – tā ir TĀDA sajūta!” - tā Lipors.
