"Pamest savu vidi un ļauties piedzīvot kaut ko galīgi neplānotu. Izrāde vislielākajā mērā būs par šo uzdrīkstēšanos," stāsta izrādes režisors Reinis Suhanovs.
Suhanovs LTV raidījumā “Rīta Panorāma” uzsver, ka jaunā iestudējuma stāsts pēc būtības ir par vientulību: “Par vientulību kā tādu ļoti lielu un svarīgu lietu, ar kuru jāiemācās sadzīvot jebkuram cilvēkam dzīvē.”
Režisors stāsta, ka somu autora Arto Pāsilinna romāns “Zaķa gads” Nacionālā teātra dramatizējumā ir pārcelts uz mūsdienu Latviju, taču sižets citādi neesot mainīts. Stāstā kāds žurnālists un fotogrāfs, braucot mašīnā, notriec zaķi.
“Žurnālistam ir kaut kāds iemesls attiecībās ar sievu, kura dēļ viņš domā, ka nē – viņš paliks, to zaķi izārstēs.
Un tad viņš saprot, ka viņš īsti negrib iet ārā no meža.
Ja viņš izies no meža, tad viņam viss ir paredzams – viņš aizbrauks mājās, satiks sievu, nākošajā dienā ies uz darbu. Bet, ja viņš sāks rūpēties par zaķi, tad varbūt sāksies kaut kas interesants viņa dzīvē.”
Varonis, ceļojot kopā ar zaķi, pa ceļam satiek dažādus cilvēkus, kuru dzīvēs notikušas lielas nelaimes, kas varbūt, no malas skatoties šķiet nenozīmīgas, taču katram no viņiem tās ir bijušas patiesas traģēdijas," atklāj režisors.
“Tas, protams, ir par uzdrīkstēšanos,” atzīmē Suhanovs, “un tā mērķauditorija ir visi tie cilvēki, kuri kaut reizi ir iedomājušies dzīvē, ka vajadzētu noraut stopkrānu un viss –
aiziet uz diviem mēnešiem kaut kur uz ledus gabala vientulībā dzīvot vai aizbraukt uz mazu meža mājiņu, atslēgt mobilo telefonu un būt it kā prom no visām tām problēmām.”
Lomās: Arturs Krūzkops, Daiga Kažociņa, Jānis Āmanis, Raimonds Celms, Mārtiņš Brūveris.
Scenogrāfs Andris Eglītis, kostīmu māksliniece Inga Siliņa, gaismu māksliniece Krista Erdmane, mūzikas autors Jēkabs Nīmanis, horeogrāfs Rūdolfs Gediņš.
