“Režisors mums prasa dzīvot bez meliem. Kamerzāle tomēr ir tuvplāns - kā kino,” stāsta Olga Dreģe.
Tikai vēlme saprast un sarunāties vienai ar otru var izglābt mātes un meitas attiecības. Olgas Dreģes spēlētajai lomai izrādē nākas saskarties ar katras mātes ļaunāko murgu – kā viņai pārliecināt savu meitu Džesiju, kuru atveido Indra Briķe, ka dzīve ir dzīvošanas vērta, ja arī kopš bērnības esi tik ļoti slims.
“Es tik ļoti atpazīsti gan savu mammu, gan kolēģu mammas, atpazīstu Olgu. Te ir daudz uzpazīstamu lietas, ko mēs katrs varbūt [domājam] – mums jau tāpat ir,” stāsta Indra Briķe.
Savukārt Olga Dreģe atzīst, ka viņai ir bail šo izrādi rādīt savai meitai: “Ka es viņu varēšu ievainot.”
Vīrietis ne mātes, ne meitas dzīvē nav bijis līdzsvars, atbalsts. Telma viena ir audzinājusi meitu, un tik ierasta situācija ir arī šodien.
Izrādē vīrieša skatu ar ironijas devu ielicis režisors Rolands Atkočūns. “Katra sieviete vēlas, lai ir tā, kā viņa grib. To pašu vēlas arī otra. Viņām abām ir taisnība, te neviens nav vainīgs,” saka režisors.
Atkočūns atklāj, ka viņam ar mammu bijušas ļoti sarežģītas attiecības: “Jau no astoņu gadu vecuma dzīvoju bez viņas, dzīvoju internātos, patiesībā bērnunamos. Šīs sāpes atstāj nospiedumu un rada vēlēšanos saprast, kā piedot sev un savai mammai.”
“Es ar savu mammu neizrunāju visu, ko varbūt vajadzēja izrunāt. Tāpēc, ka mēs neprotam sarunāties par tādām būtiskām lietām,” saka aktrise Indra Briķe.
Amerikāņu dramaturģes Māršas Normenas luga “Ar labu nakti, māt!” 1983. gadā saņēmusi Pulicera prēmiju dramaturģijā. Dailes teātra kamerzālē izrādes pirmizrāde 15. novembrī.
