Inese Kučinska: Vienmēr bijis izaicinājums radīt ne to, kas esmu es
Izrādē "Ķiršu dārzs”, kurā stāsts par aizejošo laikmetu un neizbēgamām pārmaiņām, Inese Kučinska atveido Ļubovu Andrejevnu Raņevsku. Studiju laikā aktrise šo varoni minējusi pie savām sapņu lomām, tagad Raņevsku saprot pa īstam un var iejusties viņas ādā.
"Raņevska jaunībā, kad studijā mācījos, es tiešām neko no Čehova nesapratu, bet kaut kas tajā tēlā aizskāra, kaut kāda dvēseles stīga. Kad bija mūžīgie jautājumi par sapņu lomu, viens no variantiem bija Raņevska.
Līdz viņas kodolam nonākusi tikai tagad un saprotu to sievieti un saprotu to laiku, kurā viņa dzīvojusi," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" stāsta aktrise Inese Kučinska.
Inese Kučinska Liepājas teātrī strādā kopš 1993. gada un ik sezonu viņai ir ap četrām jaunām lomām, saņēmusi Gada aktrises titulu gan žūrijas, gan skatītāju vērtējumā. Bet turpinot par "Ķiršu dārzu”, Inese Kučinska uzsver, ka tā ir ansambļa izrāde un jāskatās kā glezna.
"Es tiešām tur ne īpaši spīdu, tā ir ansambļa izrāde, tā ir ļoti skaista izrāde. Tā arī jāskatās kā glezna, kurai ir savs stāsts, bet nevar īsti psiholoģiski katru ainu analizēt. Jātver tādiem otas triepieniem," par izrādi "Ķiršu dārzs" atzīst Inese Kučinska.
Tagad aktrise atzīst, ka Raņevska ir viņas loma.
"Man svarīgi, kā tēls skatās, kā domā, kā jūt un reaģē, kad ir dusmīgs.
Vienmēr ir bijis izaicinājums radīt ne to, kas esmu es, bet kaut ko blakus man. Raņevska? Es varu viņas ādā iekāpt, tā ir mana āda, uzvelku kostīmu, uzlieku parūku, ievelku elpu un es varu noskaņoties uz to," bilst Kučinska.
Par Bernardas Albas lomu izrādē "Bernardas Albas nams” Inese Kučinska tika nominēta "Spēlmaņu nakts” balvai "Gada aktrise” un saņēma skatītāju simpātiju balvu. Inese piebilst, ka viņas lomu sarakstā bijusi ne viena vien dusmīgā māte, kaut vai izrādē "Pūt, vējiņi”:
"Alba man ir ļoti mīļa loma, tur tieši tāpat kā Ričardā man bija svarīgi kļūt par savas lomas advokāti,
ja lasām tieši, kā tā ir uzrakstīta, viņa ir dusmīga tante ar spieķi un man nav interesanti spēlēt dusmīgu tanti ar spieķi," norāda Kučinska.
Tāpat aktrise norāda, ka meklē, kur radusies izkāpinātā, savā ziņā kroplā mīlestība, kuras ir par daudz šai sievietei.
"Šī pārdomas man palīdzēja kļūt par Bernardas advokāti," skaidro aktrise.
Loma tapusi aktrisei personiski smagā dzīves posmā, kad mūžībā aizgājusi viņas mamma un tas vēl vairāk mudinājis domāt par lielajām tēmām. Šī loma ir viņas veltījums savai mammai.
Pie spilgtākajām Ineses Kučinskas lomām noteikti jāmin Ausma Hanana izrādē "Hanana” un sievas loma izrādē "Ragana”, kas joprojām ir teātra repertuārā.
"Līdz šim brīdim tās arī ir manas īpašākās, ir vēl mīļas un sirdī tuvas lomas, šobrīd Ričards tāds veidojas. Izaicinājumi ir svarīgi," vērtē Kučinska.
Aktrise atzīst, ka ir laimīga, jo lomas ir interesantas un tas mudina neapstāties.
"Ja nonāk rokās interesants materiāls, tu kā bullis uz sarkano lupatu, tev gribas to pārkost, izkost, uzsūkt. Mostas kaut kas dzīvniecisks, ka gribas to padarīt par savu. Ceru, ka rutīna neskars, baidos no garlaicības teātrī," atzīst Kučinska.
Pati jaunākā ir jau pieminētā Ričarda III loma Elmāra Seņkova iestudējumā "Šekspīrs”, savukārt Šekspīra “Sapnis vasaras naktī” bija pirmajām izrādēm, kurā Kučinska spēlējusi Liepājā.
"Tā bija Rijnieka [Jura] pilnīgi traka izrāde, mēs visi bijām tik spilgti, man bija panka frizūra, es runāju repā, Brīze [Aivars] dziedāja. Man liekas, ka tajā laikā pat īsti nenovērtēja," atminas Kučinska.
Viņa arī atzīst, ka jaunais Seņkova iestudējums ir ārkārtīgi drosmīgs.
"Es sliktu kritiku nepieņemtu, man liekas, ka viņš ir apbrīnojamu darbu izdarījis. Caur visu ampelēšanos, ar kapustņiku uz skatuves, ar Suhanova [Reiņa] pilnīgi trakajiem kostīmiem. Viņi ir drosmīgi līdz galam. Viņi tā uz visu banku, vai nu izgāzīsimies, vai būs kaut kas. Man liekas, ka ir tas kaut kas," iestudējumu vērtē Kučinska.
Anda Albuže: Publikas mīlestība ir ļoti no svara
Anda Albuže savu dzīves svētkus svinēja kopā ar skatītājiem un kolēģiem izrādē "Ģērbējs”. Izrāde īpaši piemērota aktrises uz skatuves pavadītajam mūžam, jo iestudējuma darbība notiek teātrī, līdz ar to tajā iespējams iepazīt daļu no tā aizkulisēm. Un Andai Albužei tīk arī pārpratumi un joki kas gadās uz skatuves.
Nākamgad Andai Albužei apritēs 50 darba gadi Liepājas teātrī. Aizvadītajā sezonā Liepājas skatītāju balsojumā Anda Albuže atzīta par labāko otrā plāna aktrisi.
"Tā bija publikas balva, kas īpaši glaimo, jo publikas mīlestība ir ļoti no svara," atzīst Anda Albuže.
2005./2006.gada sezonā "Spēlmaņu naktī” Anda Albuže tika nominēta par Hetijas lomu izrādē "Dāma bez kamēlijām”.
“Tā pāreja no jaunajām pozitīvajām varonēm uz tantēm, tur ir tāds posms, ja netrāpās uzreiz kaut kāda laba, apaļa loma ir grūti pāriet, jo tu neesi gatavs, kaut kādu citu pozīciju tu ieņem," vērtē Albuže.
"Tu nevari spēlēt tikai sevi. Es arī, patiesībā, sevi nemaz nespēlēju, vienmēr mēģinu izdomāt tēlu ārpus sevis un pēc tam ielīst viņā iekšā."
Anda Albuže nāk no Cēsīm, interesanti uzzināt, kā savulaik nolēmusi doties pāri visai Latvijai, lai iestātos Liepājas teātra 1. studijā.
"Man piezvanīja mans brālēns Ivars Kauliņš, kas tajā laikā strādāja Liepājas teātrī. Viņš vakarā 11 piezvanīja, teica, ka teātrī ir otrā uzņemšanu, ja es esmu gatava doties, tad un tad ir eksāmeni," stāsta Albuže.
Un viņa izvēlējusies braukt, kas arī bijis vesels piedzīvojums, jo padomju gados Liepājā nebija viegli iekļūt, vajadzēja īpašu atļauju. Aktrise uzsākusi mācības Liepājas teātra studijā un Liepāju arī izvēlējusies par savējo.
"Patiesību sakot, padomju laikā pārceļot no viena teātra uz otru bija diezgan sarežģīti. Un apkārtējie vienmēr uz tiem, kas kaut kur pārvietojas, skatījās diezgan nosodoši," atminas aktrise.
Ir bijis mirklis, kad Liepājas aktierus vēlējušies aicināt uz Rīgu, bet šķitis, ka nevar tā vienkārši "pacelt cepuri".
"Par darbu mēs nevarējām sūdzēties, mums bija ļoti daudz darba. Tīras godkārības pēc nebija nekāda vajadzība doties projām," bilst Albuže.
Anda Albuže strādājusi ar ļoti daudziem režisoriem, spējusi iekļauties visdažādāko režisoru izrādēs gan Oļģerta Krodera jutekliskajos un intelektuālajos, gan Jura Rijnieka paradoksālajos iestudējumos, spēlējusi pie viesrežisoriem, arī Konstantīna Bogomolova „Stavangerā”.
"Faktiski, tiklīdz parādās jauns režisors, ar kuru tu neesi strādājis, tā uzreiz ir jau interesanti, tu gribi saprast, ko viņš grib, kas tas būs un gribi sevi pārbaudīt," atklāj Albuže.
Radošs un interesants bijis laiks, kad Liepājā strādājis režisors Oļģerts Kroders.
"Mēs mēģinājumos ļoti daudz runājām, filozofējām par dzīvi, mums bija ļoti garas pārrunas par visu ko. Bija arī tādi režisori, kuri vispār neatļauj runāt neko un nekādas pārrunas nenotiek. Viņš grib tīru paklausību un uzreiz strādāt, un neko. Bez jautājumiem. Ko tu nesaproti - kāpēc es to daru - ir jādara tā, kā režisors lika. Tas ir tavs aktiera darbs - attaisno to, ko es tev piedāvāju. Tā ir atkal cita pieeja, tāpēc ir interesanti," raksturo Albuže.
Neparasta bijusi sadarbība ar Konstantīnu Bogomolovu, kurš apstiprinājis domu, ko aktrise parasti saka citiem - teātris ir spēle.
"Jo tu labāk māki samelot, jo tu esi labāks aktieris. Bet patiesībā ir tā,
agrāk man bija tāda sajūta, jo precīzāk visu izdara un tāda atbildība, ka visam jābūt pareizi. Tagad man patīk, ja notiek kaut kas pats un neviens nav gaidījis. Dažreiz pat gaidu, ka kaut kas tāds notiks," atklāj Albuže.
Liepājā Andai Albužei patīk lēni pastaigāties pa tirgu, kur viņu mēdz arī uzrunāt, bet gadās arī, ka cilvēks vienkārši sēž tramvajā un 10 reizes atskatās.
"Bet tagad es pirkšu jaunu cepuri, visiem to saku, man būs jāliek cepure uz acīm, lai neviens mani nepazīst, lai varu tirgū tirgū padiņģēties un tramvajā pagrūstīties," tā aktrise.
Liepājas teātra kolēģi abām māksliniecēm sagādāja pārsteigumiem bagātu ceļu uz savu mīļo Liepājas teātri – Anda Albuže brauca dziedošā un appušķotā tramvajā, par kuru nenojauta ne viņa, ne citi tramvaja pasažieri. Savukārt Inese Kučinska uz teātri atnāca pa sarkano paklāju.
Bet abas aktrises skatītājiem dāvāja izrādes "Ķiršu dārzs” un "Ģērbējs”.
