Dzīva teātra slepkavība. Kirils Serebreņņikovs pēc Gogoļa centra slēgšanas aicina nezaudēt cilvēcību

Gogoļa centrs ir slēgts, vietnē "Instagram" paziņojis režisors un mākslas centra izveidotājs Kirils Serebreņņikovs. Centrs tika dibināts 2012. gadā un desmit gadu laikā kļuva par vadošo avangarda teātri Krievijā un nozīmīgu platformu citiem mākslas veidiem. Maskavas varas iestādes nolēmušas nepagarināt līgumus ar teātra radošo komandu, kā arī atjaunot tā vēsturisko nosaukumu – Nikolaja Gogoļa Drāmas teātris.

"Nu viņi ir izlēmuši slēgt teātri. Par pozīciju. Par godīgumu. Par tiekšanos pēc brīvības. Par faktu, ka, visus mēnešus kopš notiek karš, aktieri teātrī protestē pret karu, nepaklanās, noslēdzot katru izrādi ar miera baloža attēlu. Par to, ka neizņem manas izrādes no repertuāra. Par to, ka ir jēdzīgi cilvēki," vietnē "Instagram" publicētajā paziņojumā pauda Kirils Serebreņņikovs. Režisors atzina, ka varas iestādēm ir tiesības teātri slēgt, taču nodēvēja to par dzīva teātra "slepkavību" un aicināja viņus neaizmirst.

Teātra līdzšinējā mākslinieciskā vadītāja Alekseja Agranoviča un direktora Alekseja Kabeševa vietā tiks iecelti Antons Jakovļevs un Aleksandrs Bočarņikovs.

Gogoļa centra pēdējā nospēlētā izrāde bija Jurija Levitanska dzejā balstītais iestudējums "Я не участвую в войне" ("Es nepiedalos šajā karā"). Savukārt pēdējā pirmizrāde teātrī bija poētiska izrāde "Берегите ваши лица" ("Saglabājiet savas sejas"), kas balstīta Andreja Vozņesenska dzejā. Šo lugu 1970. gadā Tagankas teātrī iestudēja režisors Jurijs Ļubimovs. Lai gan izrāde guva skatītāju atzinību, pēc trim izrādīšanas reizēm PSRS institūcijas to aizliedza, luga pazuda un līdz šim nekur nebija iestudēta. Serebreņņikovs norādīja, ka abas šīs izrādes ir Gogoļa centra komandas aicinājums "palikt cilvēkiem". 

Maskavas mērijas kultūras departaments 2021. gada februārī nepagarināja līgumu ar toreizējo māksliniecisko vadītāju Kirilu Serebreņņikovu, kurš par Gogoļa teātra māksliniecisko vadītāju kļuva 2012. gadā. 2014. gadā teātris no jauna vēra durvis skatītājiem kā Gogoļa centrs un kļuva par vienu no atpazīstamākajiem Krievijas teātriem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt