Starp spilgtākajām festivāla zvaigznēm būs duets no Ženēvas Lielā teātra baleta – Simone Repele (Simone Repele) un Saša Riva (Sasha Riva), kuri nesen ar lieliem panākumiem viesojās slavenajā Džoisa teātrī Ņujorkā, informēja Dzintaru koncertzāles sabiedrisko attiecību vadītājs Mārtiņš Pučka.
Abi jaunie itāliešu izcelsmes dejotāji un horeogrāfi, kuri pārstāvēs Šveices nelielo, bet ļoti spožo un daudzpusīgo baleta trupu, savu profesionālo izcilību veidojuši pasaulslavenā Džona Noimaijera (John Neumeier) vadītā Hamburgas baleta akadēmijā. Pēc skolas beigšanas viņi dejoja Hamburgas baletā, kur uzsāka arī horeogrāfa karjeru. Vēlāk abi strādājuši neparastajā Nīderlandes trupā “Introdans”, bet tagad mākslinieki strādā Šveicē un ir zināmi kā spīdoši izpildītāji stilā, kurā ir iezīmes gan no neoklasiskā, gan laikmetīgā baleta.
Jūrmalā redzēsim S. Rivas horeogrāfiju duetā “Tabula Rasa” un populārās slovāku horeogrāfes Natalijas Horečnas (Natalia Horečna) divdeju “For Terry”. Kādreizējā Hamburgas baleta un Nīderlandes dejas teātra soliste kopš 2012. gada ir pieprasīta horeogrāfe, un īsajā horeogrāfes karjeras laikā N. Horečna jau ir saņēmusi vairākas balvas, strādājusi ar prestižām baleta trupām Vīnē, Helsinkos, Montekarlo, Dānijā, Nīderlandē un citur.
2014. gadā viņas fotogrāfija rotāja prestižā žurnāla “Tanz Magazine” vāku. Natālijas Horečnas darbi izceļas ar emocionālu un globālu vēstījumu. Pēc izrādes Montekarlo 2017. gada pavasarī “Monaco Reporter” rakstīja: “(..) mēs cenšamies atrast jēgu pasaulē, kas sajukusi prātā, tiecamies saglabāt ticību, ka cilvēcība vēl pastāv, izmisīgi pūlamies vardarbībai un alkatībai pretstatīt līdzjūtību. Izrāde piepildīja mūsu acis ar asarām, lika sirdīm sisties straujāk un, cerams, mudinās arī uz reālu darbību.”
Saša Riva ir dzimis 1991. gadā ASV, bet uzaudzis Milānā. Kādā intervijā viņš ir teicis: “Cilvēkam ir pašam jāizlemj, kas viņam ir svarīgi un kas nav.” Varbūt tieši tāpēc S. Rivas karjera ir ļoti dinamiska. Hamburgas baletā viņš dejoja no 2011. līdz 2016. gadam, un tur Džons Noimaijers īpaši viņam veidojis vairākus solonumurus. Izglītību S. Riva papildinājis arī Nīderlandes Dejas teātra intensīvajos vasaras kursos. Jaunais mākslinieks aktīvi veido arī savas horeogrāfijas un ir saņēmis vairākas nozīmīgas balvas, taču viņš pats uzsver: “Darba process vienmēr ir vissvarīgākais, svarīgāks par ikvienu balvu.”
Viens no pēdējā laika spilgtākajiem darbiem kā dejotājam S. Rivam ir horeogrāfa Marko Gekes (Marco Goecke) jaundarbs – viņa un Simones Repeles duets. S. Riva dalās ar sajūsmu tieši par īpašo veidu, kādā Štutgartes baleta rezidējošais horeogrāfs Marko Geke veido savus darbus.
Simone Repele ir dzimis Turīnā 1993. gadā. Viņš sāka dejot 12 gadu vecumā privātā deju skolā, bet jau pēc diviem gadiem devās uz akadēmiju Hamburgā. Jau mācību laikā S. Repele dejoja vairākos izcilā horeogrāfa Džona Noimaijera darbos, izrādē “Pavasaris un rudens” izpildot pat galveno lomu. Savu debijas darbu horeogrāfijā “Divreiz divi” S. Repele veidoja Hamburgas baletam, kas pirmizrādi piedzīvoja Riomas festivālā Šveicē 2013. gadā.
Nesen, 2018. gada aprīlī, Ženēvas balets ar viesizrādēm uzstājās slavenajā Džoisa teātrī Ņujorkā. Izdevums “The Broadway World” pēc Ženēvas baleta viesizrādēm rakstīja: “Kopš 80. gadiem, kad trupu vadīja spožais argentīniešu horeogrāfs Oskars Araizs (Oscar Aráiz), baleta kolektīvs ir kļuvis par izcilu piemēru laikmetīgā baleta trupai. Mākslinieciskais vadītājs Filips Koens (Philippe Cohen) nodrošina to, lai ar viņa dejotājiem strādātu pasaules labākie mūsdienu horeogrāfi.” Recenzija raksturo trupu ar vārdiem “ikviens dejotājs ir kaisles pilns”, tomēr daži dejotāji, tostarp Saša Riva, tiek izcelti kā pavisam īpaši, slavējot gan viņu individuālo meistarību, gan apbrīnojamo saikni ar partneri, dejojot pas de deux ar Madlēnu Vongu (Madeline Wong).
Ženēvas Lielā teātra baleta trupas darbības modelis ir ļoti īpašs. Kompānijā nav tradicionālās hierarhijas – mājaslapā ir rakstīts tikai “dāmas” un “kungi”. Trupa lepojas ar savu 2003. gadā radikāli mainīto repertuāra politiku un tēlu, kā rezultātā trupa ne tik daudz veicina savu stabilo statusu, bet tiecas atrasties ārpus līdzsvara un dzīvot radošu jautājumu pasaulē.
Trupas izvēles ir oriģinālas, ambiciozas un drosmīgas. Ženēvas balets dod priekšroku jauniem horeogrāfiem, ļaujot tiem strādāt bez jebkādiem ierobežojumiem. Šādi kompānija cer radīt situāciju, kurā modernas idejas nepārrauj saikni ar pagātni, bet drīzāk ir pagātnes bagātību atbalss, un rada to dinamiku nākotnes virzienā. Ženēvas Lielais teātris ir bijis starta laukums tādām mūsdienu horeogrāfijas zvaigznēm kā Saburo Tešigavara (Saburo Tesigavara), Bendžamins Milpjē (Benjamin Millepied), Sidi Larbi Čerkaui (Sidi Larbi Cherkaoui), Andoniss Foniadakiss (Andonis Foniadakis), Emanuels Gats (Emanuel Gat) un citiem.
Pateicoties festivāla ilggadējā vadītāja un dvēseles – Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa – aizrautībai un baleta mākslas mīlestībai, festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā” aug un pilnveidojas jau 19 gadus, sagādājot tradicionālos baleta svētkus Latvijas iedzīvotājiem un Jūrmalas viesiem.