“Iemīlējās muļķis muļķītē” ir stāsts par dzīves vētrās apbružātu viduvēju burvju mākslinieku, kurš klejojumos pa Krievijas mazpilsētām sastop vientiesīgu meiteni, kas pasaulē skatās kā brīnumā, un šī iepazīšanas ierauj viņus notikumu lavīnā ar neparedzamām sekām.
„Izrāde ir par to, cik ļoti cilvēki zaudē ticību. Ticību kaut kāda viena slikta notikuma dēļ. Un tad tas cilvēks sēž uz dīvāna un gaida, kad paliks kaut kas labāks,” par izrādi stāsta aktrise Zanda Mankopa.
Kristiana Brektes nosacīto skatuves vidi laikmeta koordinātās ieliek Annas Heinrihsones 90.gadu stilā veidotie kostīmi, kuriem ir gan komisma, gan nostalģiskas atsvešinātības efekts. Pirmo reizi režisors Džilindžers sadarbojas gan ar Daugavpils teātri un tā aktieriem, gan viesaktieri Andri Buli, kuram pēc vairākām monoizrādēm šī ir patīkama atgriešanās ansambļa izrādē.
Džilindžers ar teātra vadītāju Oļegu Šapošņikovu jau sen ir labi paziņas, un šoreiz, pēc režisora vārdiem, „sakrita gan laiki, gan materiāls, gan intereses kopīgas”.
"Es ļoti cienu Andri Buli kā ļoti talantīgu aktieri un man jau sen bija vēlme ar viņu kaut ko pamēģināt. Man tieši likās, kad lasīju lugu, uzreiz ieraudzīju, ka viņš tur ideāli atbilst tai lomai. Man tiešām prieks ar viņu strādāt!” piebilst Džilindžers.
Tomēr Bulis atzīst, ka bija nobijies no režisora: „Es nekad nebiju strādājis ar viņu. Neviļus es jautāju dažādiem kolēģiem no Dailes teātra, kā ir strādāt ar Džilindžeru, kas jāzina, un viņi teica – tekstiņus galvenais mācies.
Bet viņš ir tāds interesants frukts, kas runā un nerunā. Tu jautā, bet viņš var atbildēt nākamajā dienā pēc mēģinājuma to, ko tu esi pajautājis vakar, un tas ir ļoti interesanti.”
Izvēloties krievu dramaturga Sergeja Rubes lugu ar sadzīviskām situācijām un cilvēciski atpazīstamiem varoņiem, režisoram ir izdevies trāpīt Austrumlatvijas skatītāju sirdīs.
„Man ļoti patika tās kolorītās personības, kas šobrīd tiek piedāvātas uz skatuves. Aktieru spēle ir ļoti interesanta. Izrāde ir interesanta un viegli skatāma,” pēc izrādes stāsta skatītāja Lilija.
Daugavpils teātra jaunajai izrādei ļoti piestāv mēmā kino filozofa Čārlija Čaplina vārdi: “Dzīve tuvplānā ir traģēdija, bet no attāluma - komēdija. Lai varētu pasmieties, ir jāņem savas sāpes un jāspēlējas ar tām.”
