Izvēloties Dullās Daukas stāstu un Sudraba Edžus rakstīto darbu, lai runātu par aktuālām tēmām, režisors Dmitrijs Petrenko vēlējās pievērst uzmanību literatūras mantojumam un uzdot jautājumus, kā mēs šodien to varam lasīt un saprast, kā mainās pasaule, kas ir mainījies un kas nav.
"Man likās svarīgi salīdzināt mūsdienas un pagātni," uzsver režisors, uzdodot jautājumus, kāpēc mēs joprojām ar naidu izturamies viens pret otru vai tā būtu interneta vide, vai reālā dzīve, kāpēc mēs uzskatām, ka mūsu viedoklis un izpratne par lietām ir vienīgā pareizā un svarīgā, kāpēc ir grūti pieņemt, ka citam cilvēkam ir cita emocionālā pieredze, cits dzīvesstāsts?
Liepājas teātra aktieris Armands Kaušelis atklāj, ka izrāde Liepājas Leļļu teātrī ir tapusi ciešā sasaistē ar aktieriem un režisoru, turklāt šī ir iespēja sarunāties par jautājumiem, kas bieži vien paliek noklusēti.
"Lasot stāstu, mēs ar režisoru runājām, ka tas tiešām ir ļoti bēdīgs. Tas paradokss stāstā ir tieši tas, ka cilvēks savā neapzinīgajā vecumā ļoti grib kaut ko uzzināt, ļoti uz kaut ko tiecas un beigās par šo savu vēlmi arī nomirst. Skumjāk nevar būt. Tāpēc režisors izvēlējās tādu paņēmienu atšāidīt visu ar joku etīdēm, bet skarot ļoti nopietnas tēmas par vardarbību, mobingu. Dauka pats piedāvā por tām lietām runāt," skaidro Kaušelis.
Aktrise Ilze Jura pati strādājusi skolā, tāpēc notiekošais izrādē ir saprotams un parādāms ļoti spilgti un skaudri.
"Pagājušajā gadā es mācīju 10. vidusskolā Liepājā piektajām septītajām klasēm teātra mākslu, līdz ar to man bija ļoti daudz novērojumu, skolēnu uzvedības formas, kuras es varēju ielikt izrādē. Ja man nebūtu šī pieredze, noteikti mans tēls nebūtu šāds. Es ļoti daudz saskāros gan ar emocionālo, gan fizisko vardarbību klasē. Izrādē ir teksti arī par to. Lai nebūtu tikai šie senie teksti, mēs likām šos tekstiņus, kas ir mūsdienu jauniešiem saprotamā valodā caur mums pašiem, cik mēs paši piedāvājām un kā režisors tos akceptēja," stāsta aktrise.
Liepājas Leļļu teātra aktrise Inga Dzintare stāsta, ka ar tēmām, kas tiek aktualizētas iestudējumā, pašai nācies saskarties savas dzīves laikā.
„Ideja nav ierasta vai vienkārša. Izrāde ir mūsu radošās komandas skatījums un attieksme pret materiālu, nevis visiem labi zināmā stāsta ilustrācija,” skaidro režisors. Dmitrijs Petrenko atklāj, ja viņš pats aktīvi iesaistās dažādos sadarbības projektos, kas saistīti tieši ar bērniem un jauniešiem.
"Teātris arī plāno daudz piesaistīt gan skolas, gan psihologus, kas varētu ievirzīt diskusijas par šiem jautājumiem ar skolotājiem un bērniem. Man likās ļoti vērtīgi, ka mums jau tagad top tāds kā metodiskais materiāls, kā skatīties šo iztrādi, pareizāk sakot, kā runāt par šo izrādi pēc tam, nevis, kas tur ir pareizi un kas nepareizi, bet ar jautājumu palīdzību vedināt jauniešus domāt par šiem jautājumiem, jo mēs dzīvojam laikmetā, kad nevar uzspiest jaunietim viedokli," norāda Petrenko.
Liepājas Leļļu teātra mākslinieciskā vadītāja Liene Gāliņa skaidro, ka uzvedinošie jautājumi un sarunas, kuras pēc izrādes kopā ar centra “Marta” speciālistiem piedāvās pusaudžiem, apliecina teātra vēlmi veidot dziļākas attiecības ar skatītāju un diskutēt par tādām tēmām kā drosme, pāridarījumi, aizvainojums un piedošana.”
