Režisoram, kurš teātra režijā debitēja pagājušā gada septembrī ar izrādi „Biedre Zariņa" Dailes teātrī, šis ir pirmais darbs Valmierā. Pārējie radošās grupas dalībnieki ir scenogrāfe un kostīmu māksliniece Sintija Jēkabsone, komponists Reinis Ozoliņš un horeogrāfe Nadežda Beļajeva.
Režisors kopā ar dzejnieku Kārli Vērdiņu būtiski pārstrādājis lugas tulkojumu.
„Man lugas galvenais varonis ir Toms. Viņš ir gan teicējs, gan arī viena no darbības personām. Šīs ir Toma atmiņas par, iespējams, vissvarīgāko dzīves periodu, kad viņš ar māti Amandu un māsu Lauru dzīvoja nelielā dzīvoklīti nabadzīgā rajonā. Kopā ar aktieriem mēs meklējam atbildi uz jautājumu – kā lugas personāži skatītos uz lugā aprakstītajiem notikumiem ar laika distanci," stāsta Petrenko.
Atmiņu loģika ir neikdienišķa, tāpēc intriģējošs ir lomu sadalījums. Vingfīldu ģimenes māti Amandu spēlē jaunā aktrise Rūta Dišlere, kas pērn Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) absolvēja Mihaila Gruzdova un Indras Rogas vadīto aktierkursu, viņas meitu Lauru – Skaidrīte Putniņa, dēlu Tomu – gan Arnolds Osis, gan Rūtas kursabiedrs Kristaps Ķeselis, bet viņu viena vakara viesi Džimu O'Konoru – Rihards Rudāks.
Savas lugas priekšvārdā Viljamss sniedz plašas remarkas par to, kā viņš pats redz šī darba iestudēšanu, uzskatot, ka to nedrīkst uzvest reālistiski. Visi tēli ir ilūzijas, pat pie pusdienu galda patiesībā nekā nav – arī tā ir ilūzija.
Kopā ar dzejnieku Kārli Vērdiņu veikts arī liels darbs, lai padarītu lugas tulkojumu atbilstošu gan autora garam, gan mūsdienu teātra izteiksmes veidam.
„Elmāra Ansona tulkojums, kas līdz šim tika izmantots Latvijas teātros, drīzāk atbilda padomju laika garam un intonācijai, nekā Viljamsa asajam un konkrētajam izteiksmes stilam.
Esam mēģinājuši katram lugas tēlam atrast savu unikālo runas manieri, ko Viljamss iekodējis savā darbā, lai „Stikla zvērnīcas" cilvēki sarunātos Viljamsa valodā, bet pati luga skanētu latviski," atklāj režisors.
Luga „Stikla zvērnīca" (The Glass Menagerie) pirmizrādi piedzīvoja pirms 70 gadiem Čikāgā un atnesa pirmo īsto slavu līdz tam maz zināmajam dramaturgam Tenesijam Viljamsam. Pirmo reizi lugu Latvijā iestudēja Māra Ķimele Liepājas teātrī (1969), kas bija viņas diplomdarbs, beidzot Valsts Teātra mākslas institūtu Maskavā. Pēc tam „Stikla zvērnīca" iestudēta Dailes teātrī (1992, rež. Zigrīda Stungure) un Jaunajā Rīgas teātrī (2003, rež. Gaļina Poļiščuka).
Izrāde „Stikla zvērnīca" arī 17. un 27.janvārī, kā arī 4., 5. un 14. februārī.
