Izrādē darbojas divas aktrises: Valērija Surkova, kuras dzimtā valoda ir krievu, un latviešu aktrise Anta Aizupe, kuras latviskais akcentiņš - pēc režisora vārdiem - Cvetajevas tekstiem piešķir īpašu šarmu.
Aktrises nespēlē lomas, bet lasa Cvetajevas prozu un dzeju no laika posma, kad Cvetajeva bija spēcīgu jūtu varā un tās arī atspoguļoja savos darbos.
Cvetajeva sevi atklāj kā ļoti emocionālu un jūtīgu personību, un tieši šī viņas spēja tik dziļi just visvairāk fascinē režisoru Georgiju Surkovu. Tā ir kā pilnīgs pretstats mūsdienās dominējošajam racionālismam un centieniem visu uztvert ar prātu. „Mēs varam teikt par viņu gan labus, gan sliktus vārdus, bet galvenais, kāpēc viņa mums šobrīd ir svarīga, viņa jūt un varbūt pat par daudz jūt un par maz domā. Viņa tikai jūt. Un tas ir mums ļoti svarīgs piemērs. Vajag sākt just," saka Surkova.
Aktrisi Antu Aizupi valdzina arī Cvetajevas patiesums un atklātums. Viņa nevelk sev nekādas bruņas, lai pasargātu savu iekšējo pasauli, bet drosmīgi un atkailināti noliek to visiem uz delnas. „Tā ir liela atklātība un atvērtība, ko mūsdienās cilvēki slēpj – savas sajūtas. Tajā laikā viņiem viss turas uz emocijām un viņi ātri un uzreiz izsaka visu, ko jūt, un nebaidās no tā. Un tas ir tas, kas man tur ļoti patīk. Un gribas, lai cilvēki par to padomā," saka Aizupe.
Piedāvājot savu versiju par Cvetajevu, izrādes veidotāji nebūt necels viņu uz pjedestāla, jo viņa bija arī ļoti pretrunīga personība.
Lai arī ģeniāla dzejniece, kā cilvēks bieži vien ļoti neciešama, bezatbildīga, kā dēļ cieta arī viņas ģimene.
Taču viņa bija arī ļoti traģiska personība - piedzīvojusi karu, badu, izsūtījumu, sava bērna un vīra nāvi un pati beigusi dzīvi pašnāvībā. Izrādes veidotāji gan uzsver - viņi piedāvās tikai savu sajūtu par Cvetajevu.
Sarunas noslēgumā režisors Valērijs Surkovs pats vēlas pajautāt kādu jautājumu aktrisei Antai Aizupei: „Vai tu pēc tā visa mūsu darba procesa sāki biežāk teikt vārdus „es tevi mīlu"?" Aktrise režisoram atbild, ka šis process viņas dzīvē sākās jau kādu laiku pirms izrādes: „Tieši tāpēc šī izrāde man nāca kā apstiprinājums pašai sev, ka es eju pareizo ceļu, saprazdama un teikdama, ka es mīlu."
