Izrādes stāsts ir par sievieti un vīrieti, kuri satiekas 1969.gadā.
Lugas „Tēvs varonis ‘69” tēla prototipus dramaturģe Inga Gaile atradusi savā ģimenē. Viņa vēlas izprast savu vecāku likteņus tā laika griežos. Dramaturģe atklāj, ka viņas vectēvs strādājis Valsts drošības komitejā, bet tēvs tur nestrādāja.
Iestudējumā jaunajiem aktieriem ir saistoši meklēt atbildes uz jautājumiem – cik brīvi varēja būt cilvēki Padomju Latvijā? Viņi visi bija jauni un viņiem arī bija personīgā dzīve.
„Sistēma piešķir kādu funkciju, un lielākā daļa cilvēku to funkciju negribēja. Šīs ir stāsts par cilvēku, kurš pateica nē,” atzīst aktieris Reinis Boters.
Skatuves telpa ir apzināti veidota melna kā nopratināšanas kamera. Izrādes galvenā doma ir par divām pasaulēm – viena ir nosacītā viņsaule, otra – reālā pagātne, stāsta scenogrāfs Uģis Bērziņš.
Izrādē lielu lomu spēlē cilvēciskais faktors - par čekistiem, kuriem uz pieres ir zīmogs, taču viņiem aizvien ir ģimene, draugi un attiecības, pārliecināts ir aktieris Kaspars Zāle.
Režisors Auškāps blakus skarbajām, vēsturiskajām patiesībām izrādi tomēr veido par mīlestību.
„Mēs to esam pacēluši drusciņ dvēseļu līmenī. Iedomājies, kā būtu, ja tu varētu šajā dzīvē vai kaut kādā starpdzīves laikā risināt lietas dvēseļu līmenī, ko neesi atrisinājis dzīves laikā?” jautā režisors Dāvis Auškāps.
Izrādes mūzikas autori - Jēkabs Nīmanis un Edgars Raginskis. Lomās Kaspars Zāle, Ruta Vītiņa, Reinis Boters un Anete Saulīte.
