Izrāde balstīsies uz četrām ļoti svarīgām cilvēka maņām, izņemot pašu galveno – redzes maņu. Ideja par šādu risinājumu režisoram Viesturam Roziņam radās, strādājot pie maģistra darba.
“Man jau vispār tās maņas interesē. Un es nesen pabeidzu drāmas terapeitus Stradiņa universitātē un maģistra darbu veidoju tieši par to, kā caur drāmas terapiju paaugstināt komunikācijas spējas neredzīgiem cilvēkiem, un tad es satiku ļoti daudz neredzīgu cilvēku, un mani ieinteresēja tā pasaule. Un man likās, ka tās sajūtas ir iespējams transformēt arī teātra valodā. Tā radās šī izrāde,” stāsta izrādes režisors Viesturs Roziņš. “Tas ir zinātniski pierādīts, ka cilvēks 80% informācijas uztver caur redzes maņu, un tad mēs mēģinām tajos atlikušajos 20% spēlēties.”
Skatītāji pirms izrādes saņems dažas instrukcijas, viņiem aizsies acis, uzliks austiņas, un aktieri Lauma Balode un Oskars Vīksne viņus ievedīs izrādes zonā.
Režisors gan uzsver, ka skatīties izrādi no malas ar atvērtām acīm nevarēs.
“Ja cilvēks neaizsien acis, izrādi nav iespējams baudīt. Tāpēc, ka tur ir arī tādas personīgas lietas, un mēs arī to saucam savā veidā kā tādu psihoterapijas kabinetu, jo īsti cilvēki nedrīkst skatīties no malas, kā cilvēki reaģē,” izrādes konceptu skaidro Roziņš.
Izrādes veidošanā ļoti aktīvi iesaistījās visa radošā komanda, arī abi aktieri – daudz strādājot tumsā un izmēģinot dažādu skaņu un sajūtu iedarbību.
Par pašu pamatu izrādei ņemta amerikāņu psihologa Abrahama Maslova izstrādātā vajadzību piramīda. Tās pieci līmeņi tad arī tiks apspēlēti izrādē, saka dramaturģe Ludmila Roziņa.
“Īstenībā šie pieci vajadzības līmeņi ir ļoti dramaturģiski.
Maslova piramīdā visaugstākais līmenis ir pašrealizācija. Tas ir tas sapnis. Un, izejot visus piecus līmeņus, cilvēks var sākt domāt, kas es esmu un ko es gribu no šīs pasaules.
Veidojot dramaturģijas materiālu, mēs visi sanācām kopā, un uzdevums bija – veidot etīdes par katru no līmeņiem, un mans uzdevums bija izveidot scenāriju – to kāpienu no piramīdas apakšas līdz virsotnei, lai skatītājs kopā ar aktieriem tiek līdz augšai. Es šo izrādi saucu par satikšanos pašam ar sevi,” atklāj dramaturģe.
Tā arī katram skatītājam būs iespēja mēģināt saprast, kurā Maslova piramīdas vajadzību līmenī viņš atrodas, un varbūt arī atklāt, kādas ir viņa apslēptās vai sociāli apslāpētās vajadzības.
“Kā teicis Maslovs – tieši tas piektais līmenis ir tas, kas mūs dzīvē virza. Ja mēs esam pašpietiekami un viss ir sasniegts, tad mums nav, kur iet. Mums sapņi var būt vienādi, mēs varam gribēt, piemēram, sarakstīt grāmatu vai aizceļot uz pasaules malu, bet, kā katrs to sasniedz – tas ir tas unikālais cilvēka kods. Par to Maslovs runā, un tas ir interesanti,” uzsver Roziņš.
Viestura Roziņa iestudējums “Piramīda” pirmizrādi piedzīvos ceturtdien, 29. novembrī.
Izrāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latvijas skolas soma” atbalstu un jau izrādīta dažās skolās, kur izpelnījusies ievērību, izrādes veidotāji ir gatavi to vest arī uz tālākām vietām ārpus Rīgas.
