Kanona jautājumus un atziņas izrādē mēģinājuši uztvert tās autori un izpildītāji - "Dirty Deal Teatro" dramaturgs Jānis Balodis, režisors Kārlis Krūmiņš, māksliniece Ieva Kauliņa un izrādes konsultants Valters Sīlis.
Kultūras kanons ir kā atspēriena punktu, tajā apskatījām tieši ēnas pusi, par ko neviens īpaši nerunā. Daži skolotāji, skolēni un profesori zina, kas ir Kultūras kanons, bet daudzi pat nav dzirdējuši par tādu," saka Kārlis Krūmiņš.
Viņš norāda, ka viens no Kultūras kanona mērķiem ir sabiedrības saliedēšana, bet "tas pilnīgi noteikti nestrādā, jo neko nevar saliedēt, ja neviens par Kultūras kanonu nezina". Tāpēc izrādes veidotāji sāka padziļināti pētīt kanonu, uzdodot jautājumus – kas tas ir, kāpēc tas vajadzīgs, ko ar to darīt, kam tas ir interesati.
Nonācām pie eksistenciāla jautājuma – kanons ir par bailēm no nāves, par vēlmi pašsaglabāties, par tautas bailēm izmirt, iznīkt, pazust," uzsver Krūmiņš.
Režisors norāda – izmiršana ir dabīgs process: "Ja atskatāmies pagātnē, daudzas tautas ir beigušas pastāvēt dabiskā veidā. Pagājušajā gadā nomira pēdējais cilvēks, kura dzimtā valoda bija līvu valoda. Vai tas nozīmē, ka tauta ir izgaisusi? Asinis ir sajaukušās un cilvēki turpina eksistēt."
2009. gada sākumā izstrādātais Latvijas Kultūras kanons uzvedumā tiek padarīts par pastāvīgu varoni, kas uzsācis savas dzīves gaitas maz ievērots un piecus gadus atradies sabiedrības perifērijā, līdz ar to viņam radušies eksistenciāli svarīgi jautājumi. Arī izrādes veidotāji paši sev un viens otram uzdevuši daudzus "kāpēc", mēģinot uz tiem rast atbildes.
Izrādes veidošanas procesā kā bērni spēlējām "Kāpēc?" spēli. Nonācām pie secinājuma, ka mums nav pareizo atbilžu un risinājumu, kā dzīvot labāk. Mūsos visos ir kaut kādi aizspriedumi, lai cik jauni un liberāli mēs arī nebūtu. Kaut kādā ziņā mums ir aizspriedumi, kaut ko nevaram pieņemt un saprast," atzīst māksliniece Ieva Kauliņa.
Izrādes veidotāji uzsver, ka iestudējumu droši var skatīties arī tie, kas par Kultūras kanonu nezina neko – arī bez šīm zināšanām skatītājs redzēs šausmīgu, reizēm arī smieklīgu stāstu, kas raisīs asociācijas.
"Tas ir gotisks stāsts par kādu cilti, kurai uzbrūk sērga un cilts pamazām izmirst. Parādās cerība, bet ciltij arī no tās ir bail. Bailes cilti dzen aizvien lielākā postā. Tomēr ir kāds disidents, kurš grib noticēt cerībai, bet viņu cilts atstumj. Skumju un dusmu pārņemts, ka netiek galā ar sērgu, viņš cenšas radīt nemirstīgu ideālu, kas turpinātu viņa cilti, bet radījums izrādās briesmonis, nevis ideāls," izrādes sižetu ieskicē režisors Kārlis Krūmiņš.
“Kultūras fantoms” ir šīs sezonas pēdējā pirmizrāde izrāžu ciklā “Līdz 18”, kas apvieno izrādes bērniem un jauniešiem, kuras tiecas uzdot jautājumus, atklāt vēl neatklāto un kļūt par kopīgu piedzīvojumu. Uzveduma "Kultūras fantoms" pirmizrāde notiks 24. aprīli.
