Radošās apvienības „Umka.lv” savulaik ļoti populārās leļļu un objektu izrādes bija tās, ar ko pirms desmit gadiem aizsākās „Dirty Deal Teatro” stāsts.
Teātra direktore Anna Sīle atminas, ka pirmās izrādes notika Kristapa Puķīša Andrejsalas kafejnīcā „Dirty Deal Cafe”: „Viņiem tajā laikā nebija citur, kur spēlēt izrādes, jo teātri nebija īpaši atvērti tādiem jauniem, spriganiem eksperimentētājiem.”
Publikai patika, un drīz ar savām idejām pievienojās arī citi jaunie režisori, tajā skaitā tolaik vēl students Valters Sīlis. „Pēc pāris gadiem „Dirty Deal Teatro” pārcēlās uz Spīķeriem, un tur komandai pievienojās Vladislavs Nastavševs un Elmārs Seņkovs. Elmārs vēl studēja, Vlads bija tikko atgriezies no studijām Anglijā. Un tajā mirklī varēja sākt apjaust, ka – hmm, var uztaisīt repertuāru!” par nevalstiskā teātra vēsturi stāsta Anna Sīle.
Jauna teātra profesionāļu paaudze
Šajos desmit gados kopā ar „Dirty Deal Teatro” izaugusi teju vesela jauno teātra profesionāļu paaudze.
„Es domāju, ka šis teātris man ir devis ļoti daudz. Nemaz nerunājot par to, ka manas pirmās izrādes ir tapušas šeit,” saka Dmitrijs Petrenko, nu jau kritiķu atzīts režisors. Pirms 10 gadiem viņš vēl bija žurnālists un portāla „politika.lv” galvenais redaktors.
Petrenko neslēpj, ka tieši „Dirty Deal” teātrī iemācījies, kas ir publika un kā teātris strādā no iekšpuses: „Man ir ļoti konkrēta sajūta, ka
šeit varu darīt to, ko es nevaru darīt nevienā citā teātrī.
Un tas, man liekas, ir ārkārtīgi svarīgi. Un tas ir tas, ko cilvēki šeit ir izdarījuši. Teātris ir atradis savu nišu, un nevienā brīdī man nav bijis sajūtas, ka teātris stagnē vai grib ko tādu, kas nav sasniedzams. Manuprāt, teātris pa šo laiku ir zinājis un redzējis, kāds tas grib būt. Un tas teātrim ir ļoti daudz.”
Daļa no Latvijas teātra ainas
Teātra direktore Anna Sīle atzīst – pēdējā desmitgadē nevalstiskie teātri, arī kolēģi no Jaunā teātra institūta un Ģertrūdes ielas teātra daudz strādājuši, lai pierādītu, ka augsta līmeņa profesionāls teātris var pastāvēt arī ārpus lielām skatuvēm un štata aktieriem:
„Pirms kādiem trijiem gadiem es pēkšņi sapratu, ka teātra kritiķi mūs ir sākuši uztvert tādā Latvijas teātra ainas kontekstā!”
„Meklējumi jau nāk kopā ar praksi, pārliecību un lietām, kas ir pārbaudītas. Jā, līmenis ir audzis ļoti gan „Dirty Deal Teatro”, gan Ģertrūdes ielas teātrī,” saka teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska.
Viņa izceļ nevalstisko teātru lielo nozīmi jauno profesionāļu izaugsmē, ļaujot daudz vairāk eksperimentēt, riskēt un arī kļūdīties:
„Tas, ka arī mūsu lielie valsts teātri ir kļuvuši izaicinošāki un bezkaunīgāki, lielā mērā ir šo neatkarīgo teātru nopelns.
Jo tā asinsrite jau ir kopīga, un „Dirty Deal Teatro” caur dažādiem saviem mēģinājumiem ir ietekmējis arī lielos valsts teātrus.”
Svētku nedēļa
„Dirty Deal Teatro” savu desmitgadi svinēs no 9. līdz 11.augustam. Svinības atklās lekciju un īsizrāžu vakars „Pārcilvēki un pārnākotne” Andrejsalā. Savā jubilejā teātris vairāk vēlas skatīties nākotnē, nevis kavēties atmiņās.
“Domāsim vairāk par to, kādas ir nākotnes perspektīvas gan pašam „Dirty Deal” teātrim, gan laikmetīgajam teātrim vispār. Arī mums kā sabiedrībai plašākā skatījumā,” saka teātra pārstāve Elīna Ķempele.
Arī svinību programma ir ārpus ierastā – viena mākslinieka izrādes vienam skatītājam, vakariņu diskusijas ar režisoriem par nākotni, desmitgades īsizrādes un pat Garlaicības muzejs padzīvojušiem jauniešiem.
