Dēvica: Mūsos ir viss - no enģeļa līdz slepkavām - tikai jāpavandās

Piecdesmit gadu uz teātra skatuves. Plašs lomu saraksts, kas ļāvis izdzīvot, gan skaistu un veiksmīgu, gan stipru un likteņa pārbaudījumu pilnu sieviešu dzīvi. Bet nedalītu un plašāku skatītāju atzinību atnes Nārbuļu saimnieces Katrīnas loma Latvijas Televīzijas daudzsēriju filmā „Likteņa līdumnieki". Tāda, pavisam īsi raksturojot, ir Valmieras drāmas teātra aktrises Ligitas Dēvicas radošā biogrāfija. Viņa "Spēlmaņu naktī" saņēmusi balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. 

Aktrise saka, šobrīd viņas galvenā loma ir būt vecmāmiņai. Bet arī savā vienīgajā Valmieras teātrī jau vēl viņa ir uz skatuves. Kaut gan atzīst - par aizgājušajām lomām gan daudz runāt nevēloties.

"Dievs mani tik ļoti mīl, ka man ik pa laikam kaut ko dod," viņa saka, norādot, ka jau 20 gadus ir pensijā un ka tas, cik viņa ir piesaistīta teātrim ir atkarīgs tikai no viņas pašas un režisoru dāvanām.

Šobrīd Valmieras teātrī Ligita Dēvica spēlē divās izrādes, nelielā lomā „Raudupietē" un galvenā, loma izrādē „Mākoņains, iespējams, skaidrosies", kur pie Ligitas Dēvicas varones, pensionētas skolotājas, uz salidojumu sabrauc bijušie skolnieki, nu jau piecdesmitgadnieki. 

Viņa stāsta, ka pat ik vienā mazā lomā ir mēģinājusi atrast kaut ko, lai par to priecātos un darbu paveiktu labi.

Aktrise stāsta, ka  stāsta, ka cilvēkam dzīvē ir ļoti daudz lomas un mācības, kas jāapgūst. "Katrs cilvēks mēs šeit nākam uz zemes mīlēt, piedot, dzīvot un caur teātri mēs mācāmies, caur lugām, caur kolēģiem - ka tev ir jāpārvar neērtība, kauns, viss komplekts, kas cilvēkam plašajā dzīvē ir jāmācās. Mums [aktieriem] ir tā laime tai mazajā kastītē to visu izdzīvot. Tā es to priekš sevis saprotu," viņa norāda.

Pēc Dēvicas sacītā, pats galvenais aktiera darbā ir "trāpīt ar emocijām skatītājam". "Mūsos ir viss sākot no enģeļa līdz slepkavām. Man bija gudri režisori, kas teica - viss tevi ir, tikai pavandies," atminās aktrise. Tādējādi jēga esot tad, kad "skatītājs var sevi ieraudzīt kā spogulī".

Tomēr arī tas nav nācis viegli. "Ja bija smaga dziļa loma, man vajadzēja vīniņu vai šņabīti, lai dabūtu sevi normālā stāvoklī. Tā man vajadzēja, es nevarēju citādāk," stāsta Dēvia, ka teātra tēli nākuši līdzi un nepārtraukti plosījušies.

Taujāta, kā vērtē laiku, kad parādījās televīzijas filmā „Likteņa līdumnieki", kur izdzīvo Nārbuļu saimnieces dzīvesstāstu, viņa norāda, ka tas aktrisei ir bijis vērtību pārmaiņu laiks. Līdz tam viņa "auļojusi" un prasījusi tik daudz darba, cik spējusi. "Bez teātra sevi iedomāties nevarēju," viņa saka.

"Paldies Dievam, viņš mani apturēja. Un tad es sāku mācīties, jo paauļot es nevarēju. Sāku lasīt grāmatas un visādas lietas priekš sevis atradu," stāsta aktrise.

"Es biju nopīpējusies tā, ka es sev riebos. Nekas tāds ārkārtējs nebija noticis, bet tad kad tu ieskaties dziļāk..," viņa atminas. 

Tādējādi "Likteņa līdumnieki" atkal bijusi kā dāvana un viņa par to jutusies labi. 

"Aktiera darbs ir tik gaistošs, ka nekas tur nepaliek. Viss var aiziet bojā, cik cilvēka sirdī paliek. Es sevī iekšēji analizējot esmu domājusi par dzīves vērtību. Nu ir, paldies cilvēkiem, kas to lēma [par balvu mūža ieguldījuma], tad jau viņi ir ieraudzījuši, ka kaut kāda jēga ir bijusi," pateicas aktrise. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt