Smiļģa dārzā, zeltainā rudens gaismām rotaļājoties, viesus sagaidīja simboliskas Krievijas un Latvijas teātru un kino zvaigžņu maskas. Viesu vidū festivāla rīkotāji, vadošo Latvijas teātru direktori un režisori.
“Tie ir bijuši desmit gadi kultūras dialoga. Sarunas par pašu galveno – cilvēku, cilvēcīgām attiecībām, cilvēka attieksmi pašam pret sevi,” uzsver festivāla “Zelta maska” prezidents kinoaktieris Georgijs Taratorkins.
“Desmit gadi - tas nav maz, bet, no otras puses, atceros, ka uztraucāmies, kā atklāt pirmo festivālu. Pa šiem desmit gadiem, es domāju, ka labākais, kas parādījās Krievijā, viss tika atrādīts šeit, tāpēc ka visas izrādes bija vai nu nominētas, vai laureātes Krievijas galvenajā teātra festivālā “Zelta maska”,” turpina Taratorkins.
Festivāla jubilejas programmā šogad izcilas pērles, kā arī pirmo reizi atklāšanas vakars laikmetīgā baleta zīmē. Nacionālajā operā Maskavas Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko muzikālai teātris piedāvās izcilā čehu horeogrāfa Jirži Kiliana baletu vakaru.
“Tā izrāde ir savā veidā simboliska, jo horeogrāfs Kilians to iestudē dažādos laiku posmos, no vienkāršā uz sarežģīto,” skaidro Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Jānis Siliņš. “Arī “Vilki un avis”, kurām ir tik sena vēsture, ka esam redzējuši daudzu gadu garumā, pirms vēl festivāls "Zelta maska" radās, taču tā ir kapitāla vērtība, kurā laikmetīgums nav pazudis."
"Tomēr pats, pats interesantākais man un vērtīgākais tas, ka ir Dmitrijs Krimovs ar savu “laboratoriju”, saviem studentiem, jo mums tiešām beidzot pienākuši tie laiki, ko citas tautas tagad redz," Jāni Ruģēnu pārfrāzē Siliņš. "Tā ir teatralitāte, tā ir enerģija, tā ir izdoma, tas ir no haosa panākt disciplīnu un no disciplīnas panākt haosu, un ar ārkārtīgi dziļu domu visās attiecībās."
Atskatoties uz “Zelta maskas” desmit gadu vēsturi, Eduarda Smiļģa muzejā atklāta retrospektīva visu gadu afišu izstāde, bet dārzā apmeklētāju vērtējumu gaida jauns, īpaši muzejam “Zelta maskas” dāvināts eksponāts.
