Izrāde par Padegu ar nosaukumu „Padegs-Padegs”, kas iestudēta pērn, būs skatāma peldošajā galerijā ''Noass" 12.augustā plkst. 20.
„Manā dzīvē Padegs ir kā mītiska persona, nezināms, īsti nezini, kā tam pieiet – viņš pats ir ieņēmis pozas, tēlojis, tu nezini, kāds viņš bijis patiesībā,” atzīst aktieris Mārtiņš Upenieks – Padega lomas atveidotājs.
Aktrise Inga Tropa iemiesos visas Padega dzīves sievietes – kritiķi, mīļāko, māti, draudzeni.
Izrāde ataino padega dzīves pēdējo posmu; tā ir mazliet kā lekcija, kurā uzzina mazāk zināmus faktus par Padega dzīvi, rodas jauns priekšstats par mākslinieku.
Kārlis Padegs (1911. gada 8. oktobris — 1940. gada 19. aprīlis) – latviešu grafiķis un gleznotājs bija ekstravaganta, savrupa un leģendāra personība Latvijas mākslas vēsturē. Plaši pazīstams kā 30. gadu Rīgas dendijs. Starpkaru laikmeta Latvijas mākslā Kārlis Padegs tematiskā un formālā ziņā bija neparasts, šokējošs. Atveidojis modernās lielpilsētas dzīvi, ideālu sapņu pasauli, pievērsies pretkara tēmai, darinājis pašportretus. Raksturīga dzēlīga ironija, groteska, paradoksi, pretstati. Ekspresīva deformācija apvienojas ar estetizētu līniju.
Kārļa Padega nozīmi lielā mērā nosaka tas, ka viņš bija pirmais mākslinieks, kurš konsekventi pievērsās visaptverošai ironijai. Turklāt skepse un ironija Padega darbos ir augstas kultūras pazīme, jo pauž nevis tiešu, bet pastarpinātu attieksmi pret pasauli.
Kārlis Padegs – pārelegants dendijs ar melnu spāniešu platmali un kvēlojošu cigareti zobos – promenēja pa Rīgas bulvāriem. 1932. gadā Padegs pārtapa spāņu caballero: mākslinieka galvu sedza mazliet ieslīpi uzlikta melna platmale ar neierasti platām malām, mugurā viņam bija garš tumša auduma mētelis ar polsterētiem pleciem, bet ap kaklu- koši sarkana šalle. Vienā rokā viņš turēja dzeltenus cūkādas cimdus, bet ar otru vēzēja bambusa spieķi. Kājās lepni strīpainās finansista bikses.
Rīgā, Merķeļa ielā iepretim Rīgas Latviešu biedrības namam, ir uzstādīta Kārļa Padega piemiņas skulptūra.
