Pieredzējusī baletmeistare ir pilnveidojusi meistarību daudziem deju kolektīviem, tai skaitā arī Valsts deju ansamblim „Daile”, Tautas deju ansambļiem „Liesma” un „Dzintariņš”. Ja šobrīd valstī nebūtu ārkārtas situācijas, tad rīt Latvijas Nacionālajā operā, piedaloties vairākiem deju kolektīviem, tiktu izdejots viņas jubilejas koncerts, tagad to, protams, nācies atcelt.
Ekrānā videoieraksts no iepriekšējā jubilejas koncerta, kurā arī piedalījās daudzi deju kolektīvi, ar kuriem Margai Apsītei ir bijusi saistība, un saruna ar jubilāri par to, kā aizsākās šī dejas mīlestība.
"Nu, atklāti sakot, man bērnībā ar deju nekādas saistības nebija. Es bērnībā vispār domāju, ka izaugšu un būšu riteņbraucēja… Bet mūsu sētā, kā agrāk pagalmus sauca, dzīvoja balerīna, un viņa vienmēr tā kā pirmajā pozīcijā gāja, un viņa savu māsas meitu veda uz baletskolu, un es kompānijas pēc aizgāju. Mani pieņēma, un viņu nepieņēma... Tā es ar to deju sāku, un visa dzīve man vienā dejā turpinājās," stāsta baletmeistare.
Profesionālās prasmes apgūtas Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, arī Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, bet par savu lielāko ieguvumu Marga Apsīte min to, ka savulaik iznācis mācīties no mūsu latviešu dejas pamatlicējiem.
"Mana paaudze ar to ir laimīga, ka mēs tikāmies ar tādiem latviešu dejas korifejiem kā Milda Lasmane, Harijs Sūna; nu, Uldis Žagata, tas jau vēl bija jauns, ar Zeltmatīti ļoti draudzējāmies, tā ka paveicās, ka manā mūžā es tādus cilvēkus vēl piedzīvoju," priecājas Marga Apsīte.
Viņa palīdzējusi izkopt un pilnveidot meistarību daudziem Latvijā pazīstamiem deju kolektīviem, arī Tautas deju ansamblim „Liesma”, un darba gaitas viņu savedušas kopā arī ar bērnu deju kolektīvu „Dzintariņš”.
"Viņa ir precīza, viņa ir prasīga, es arī esmu prasīga, bet man galvenais, lai ir dejisks, lai ir jautrs, lai ir ar tādu šiku uz skatuves. Bet Margai pats galvenais, lai ir precīzi visas dejas, pasarg Dievs, ja kāju ne uz to pusi pagriez vai galvu, viņa ir tik ļoti pedantiska dejās, tā ka es uzskatu, ka viņa ir viena no labākajām, ja ne pati labākā repetitore Latvijā, ar profesionālu izglītību," stāsta bijusī „Dzintariņa” vadītāja Olga Freiberga.
Vēlāk darba gaitas Margai Apsītei saistās arī ar Valsts deju ansambli „Daile”, kur viņu strādāt uzaicina „Dailes" mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis.
"Valsts ansamblī jau bija nepieciešamas klasiskās zināšanas dejā plus vēl latviešu dejas pamatsoļi, un droši vien tas būtu arī turpinājies, tikai tas liktenis pavērsās tā, ka to kolektīvu vienkārši likvidēja," saka māksliniece.
Marga Apsīte vērtē, ka Valsts deju ansambļa „Daile” likvidācija deviņdesmito gadu nogalē nebija pareizākais solis.
"Ir ļoti žēl, tas vispār neizprotami, kāpēc likvidēja „Daili”, jo ansamblis bija paraugs pašdarbības kolektīviem. Latiņa bija augsta, tie bija profesionāli dejotāji, un tur bija arī laboratorija jaunrades dejām, kur pēc tam pārgāja uz pašdarbības kolektīviem, un tas bija paraugs, kā ir jādejo," neizpratni pauž Marga Apsīte.
Horeogrāfs Jānis Ērglis, raksturojot Margu Apsīti kā augsta līmeņa profesionāli, uzsver, ka šobrīd šādu repetitoru mūsu kolektīviem pat ļoti trūkst.
"To mēs ļoti izteikti izjūtam, viņu trūkumu, tajos brīžos, kad mums nostabilizējas un vairojas A grupas spēcīgās jauniešu kopas, kur prasības jau ir daudz, daudz lielākas, augstākas. Un šie repetitori ir tie, kam būtu jābūt ļoti profesionāliem cilvēkiem," atzīst Ērglis.
"Atklāti sakot, Kultūras akadēmiju ir pārņēmusi laikmetīgā deja, un mums repetitoru un, atklāti sakot, labu vadītāju arī ir maz, nu tas ir ļoti liels drauds, ka mums beigās nebūs… būs tā kā Ulmaņlaikos, ka sporta skolotājs sāks mācīt dejošanu," spriež Apsīte.
Deju svētku goda virsvadītāja Marga Apsīte vērtē, ka deju svētkos tomēr būtu jāatvēl lielāka loma arī mūsu horeogrāfijas vecmeistariem.
"Pēdējos deju svētkos man bija ļoti žēl, ka tādiem mūsu vecmeistariem kā Žagata, Spura, Aija Baumane, Imants Magone mēs piešķīrām visā kolāžā minūti, divas. Neviena viņu orģināldeja netika izpildīta. Varbūt lai jaunie autori rada deju svētkiem programmu, bet es saku – nevajag arī viņus aizmirst, tā ir tā vieta, kur mēs varam parādīt to savu bagātību," uzskata Apsīte.
Bet, runājot par to, kādu gandarījumu ir devuši 55 dejā aizvadītie darba gadi, Marga Apsīte atzīst, ka tie ir dejotāji un viņas skolnieki, kuriem arī deja ir kļuvusi tuva uz visu mūžu.
