Ideja gatavoties jubilejai visu gadu „Ačkupa” kolektīvā radusies kopīgi. Vēlme izcelt harmoniju starp Latvijas atšķirīgo gadalaiku noskaņu un tautastērpu krāsām, visa gada garumā īstenojusies 12 fotosesijās, kas apkopotas kalendārā.
„Noteicošais bija pati daba. Jo uzstādījums mums bija visu to realizēt dzīvā dabā, lai dejotāji nomestu tās skatuviskās maskas, tos skatuviskos smaidus. Lai viņi iejūtas, lai viņi saplūst ar dabu, dabas tēliem un lai pilnīgi atbrīvojas,” par ideju stāsta kolektīva vadītāja Elita Treilone.
„Ačkupa” prezidente Zane Apsīte klāsta, ka katram dejotājam tika piemeklēts tautas tērps: „Mēs ilgi sēdējām un domājām, kurš dejotājs varētu būt maijā, kurš jūnijā, vai viņš spēs atvērties.”
Kalendāra veidotāji atzīst, ka viena no grūtākajām foto sesijām bijusi janvārī, kad ne īpaši biezos tautastērpos meitenēm kā ledus karalienēm nācies pozēt iespaidīgā salā. Ne mazāk iespaidīgs pārdzīvojums bijis vasaras saulgriežu nakts peldi fotografēt dzestrajā jūnija naktī pirms saullēkta.
„Līdzko cilvēks uzvelk tautas tērpu, viņš kaut kādā veidā ir pārģērbies, viņš vairs nav viņš pats un neuztraucas par to, kā viņš izskatās.
Viņš jau ir tēlā, līdz ar to viņš ir atbrīvots. Dejotājs. Tas ir vieglāk, ja cilvēks ir kādā tēlā,” uzsver fotogrāfs Jānis Romanovskis.
„Vēsturi mēs veidojam šodien, un šajā kalendārā mēs esam iemūžinājuši 21.gadsimta dejotājus, kas ir tāda kā liecība turpmākajām paaudzēm, kā mēs šodien redzam un uztveram tautas tērpu un dejotājus,” norāda „Ačkupa” prezidente.
65.jubileju “Ačkups” izdejos sestdien Rīgas Stradiņu universitātē koncertā “Mirklis vienā elpā”.
