Sadaļas Sadaļas

Kultūras ziņas

Latvieši - centīgākie kultūras patērētāji ES

Kultūras ziņas

Kora „Latvija" koncerti Sanktpēterburgā un Maskavā

Dejas izrāde par brīvās dejas aizsācēju A. Dunkani

Dejas izrāde «Dunkani – dīvaiņi vai pravieši?»

Brīvības cīnītāja gan dzīvē, gan uz skatuves. Tāda bija modernās dejas aizsācēja amerikāniete Aisedora Dunkane, kura 19.gadsimta beigās pasauli pārliecināja, ka dejai ne vienmēr jābūt mācību stundās galvā iedzītai un uztrenētai kustību ķēdei. Dumpiniece un sabiedrības stereotipu lauzēja nodzīvoja neapskaužami traģisku mūžu. Neviens dejotājs vai horeogrāfs nepabeidz skolu, neuzzinājis par drosmīgo Aisedoru Dunkani un viņas brāli, teātra režisoru Raimondu Dunkanu.

Līdz Aisedoras Dunkanes idejai par brīvo deju Amerikā ar vārdu „deja" apzīmēja vienīgi baletu. Aisedora atteicās no baleta tērpa un skolā mācītām kustībām. Kailām kājām, tērpusies brīvi plandošā tunikā, Aisedora mainīja vispirms Eiropas, tad ASV priekšstatu par kustības mākslu, tā liekot pamatus modernajai dejai.

„Nav svarīga tā forma, bet tas saturs un sajūta, kā ķermenis jūtas," saka horeogrāfe Elīna Breice.

Aisedoras brālis Raimonds Dunkans allaž bijis nozīmīgs savas māsas vienlaikus gan bagātīgajā, gan traģiskajā mūžā, kur pāragri mirst visi trīs viņas bērni un laulībā ar krievu 20.gadu kulta dzejnieku Sergeju Jeseņinu piedzīvota vardarbība. Abi ar brāli Raimondu kopš bērnības sapņojuši par dejošanu uz skatuves un aizrāvušies ar sengrieķu mākslu. Aisedoras brālis vadīja savu kustību teātri un daudzas radošas idejas dāvinājis māsai.

Trausls lakata fragments ir vienīgais taustāmais apliecinājums Aisedoras brāļa saistībai ar Latviju. Viņš, iespējams, draudzējies ar kādu latvieti. Apspēlējot šo muzeja eksponātu, radīta modernās dejas izrāde „Dunkani – dīvaiņi vai pravieši."

„Nu, jā! Dīvaiņi tādi, kuri dzīvoja savā pasaulē. Ir informācija, ka viņi braukuši uz Grieķiju un krājuši naudu, lai uzceltu grieķu templi," – tā Breice.

Laikmetīgās dejas projekts „Dejas anatomija" horeogrāfes sadarbībā ar dejas dramaturģi Intu Balodi izrādes gaitā pēta Aisedoras un Raimonda Dunkanu personības, biogrāfijas un devumu mākslas pasaulē. Vai viņi bijuši dīvaiņi vai tomēr pravieši ir jautājums, uz ko atbildi katrs skatītājs rod pats.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt