Oļegs Šapošņikovs: Šo festivālu katru gadu rīko Maksima Gorkija Orenburgas apgabala drāmas teātris. Mēs jau esam saņēmuši visus nepieciešamos dokumentus, lidosim uz Orenburgu un 29. maijā rādīsim mūziklu “Džeina Eira”.
Daugavpils teātris ir vienīgais festivāla “Gostinij dvor” dalībnieks no ārzemēm, mēs tajā piedalīsimies, pateicoties “Džeinas Eiras” mūzikas autoram komponistam Kimam Breitburgam.
Kims mūsu izrādi noskatījās ierakstā, viņš teica, ka tā ļoti atšķiras no daudzajām versijām Krievijā. “Džeina Eira” ir ļoti populāra izrāde, tā ir gan Maskavas Operetes teātra repertuārā, gan arī iestudēta pašā Orenburgā – Muzikālās komēdijas teātrī, kur skatītāji to ļoti iemīļojuši.
Mūsu “Džeina Eira” kļūs par dāvanu vietējiem iedzīvotājiem, jo ir taču ļoti interesanti redzēt, kā tā iestudēta tik tālā vietā. Tas vienmēr ir interesants eksperiments. Un gribu uzsvērt – braucienam uz Orenburgu mēs neizmantojam budžeta līdzekļus, mums vienkārši nav tādas naudas. Visus izdevumus sedz uzņemošā puse.
Ludmila Vessele: Teātris ar panākumiem piedalījies festivālos Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā. Kādā televīzijas intervijā jūs teicāt, ka esat gatavi doties arī uz Rietumeiropu. Kad un uz kurieni?
Pagaidām nevaru konkrēti atbildēt. Pie jebkura brauciena uz festivālu ir jāstrādā, un jautājums nav par izrādēm – tās mums ir. Jebkura piedalīšanās festivālā ļoti dārgi maksā, un tādas naudas mums nav, jāmeklē finanses. Festivālos ir divi saraksti – daļējs finansējums un pilns finansējums, mūsu uzdevums ir iekļūt otrajā sarakstā, un tāpēc pastāvīgi jāstrādā pie sava tēla, reputācijas, un to mēs arī darām. Notiek arī sarunas ar Rietumu partneriem.
Starp citu, gribu vērst uzmanību – aprīlī mēs Minskā uz Jankas Kupalas teātra skatuves spēlēsim izrādi “Tuvība”, un šo projektu pilnībā finansē Latvijas Kultūras ministrija, ir īpaša izdevumu pozīcija, līgums tika slēgts visaugstākajā līmenī. Un tas bez visa pārējā liecina, ka Daugavpils teātra reputācija ir pienācīgi augsta.
“Tuvība” ir viena no festivālos visvairāk rādītajām jūsu izrādēm. Februārī ar to bijāt Lietuvā…
Jā, tas bija festivāls Biržos. Mūs publika sveica, kājās stāvot, mēs jutām skatītāju milzīgu cieņu. “Tuvība” ir viena no Daugavpils teātra vizītkartēm, demonstrē mūsu trupas īpašās iespējas – aktieri nav sliktāki par dejotājiem, savukārt dejotāji – un to apliecina visi – dziļi aktieriski izdzīvo lomas, nevis vienkārši demonstrē skaistas, noslīpētas kustības. Tāpēc “Tuvība” nav deju izrāde, bet gan plastiska drāma bez vārdiem. Izrāde attaisno savu nosaukumu – skatītājs ātri satuvinās ar notiekošo.
Varbūt tieši šo izrādi vedīsiet rudenī uz Maskavu, kad notiks Daugavpils teātra viesizrādes Vahtangova teātrī?
Marta beigās vai aprīļa sākumā tikšos ar Vahtangova teātra direktoru, tad arī pieņemsim lēmumu. Varbūt rādīsim arī “Tuvību”, šī izrāde sevi daudzkārt attaisnojusi.
Bet maskavieši Daugavpilī parādīs izrādes “Langusta kliedziens” (“Крик лангусты”) un “Mūsu klase” (“Наш класс”), vai ne?
Jā, tā ir viņu izvēle. Jo ir arī mūsu skatuves īpatnības. Mēs nekādi nevaram uz savas nelielās skatuves ietilpināt viņu pašlaik vispopulārāko izrādi “Jevgeņijs Oņegins”. Nākotnē meklēsim tehniskās iespējas, kad sadarbība turpināsies. Ne “Langusta kliedzienam”, ne “Mūsu klasei” nav vajadzīgas ļoti sarežģītas dekorācijas. Un “Mūsu klase”, pēc Vahtangova teātra vadības domām, Daugavpilij kļūs par svarīgu repliku, jo izrādē skan holokausta tēma.
KONTEKSTS:
Izrādes “Tuvība” (filozofiskas teiksmas, izstāstītas ķermeņa valodā) pirmizrāde notika 2015. gada martā. Horeogrāfe un idejas autore – Irina Saveļjeva, mākslinieciskais vadītājs un režisors – Oļegs Šapošņikovs. Skatītāju vērtējumā “Tuvība” atzīta par labāko izrādi Starptautiskajā jauniešu teātra forumā “M.art.kontakt-2018” Mogiļevā, Baltkrievijā.
Mūzikla krievu valodā par mīlestību un godu “Džeina Eira” pēc tāda paša nosaukuma Šarlotes Brontē romāna pirmizrāde notika 2018. gada jūnijā. Režisors – Oļegs Šapošņikovs. Izrādes īpatnība – savdabīgs 3D efekts. Galvenās lomas vienlaikus spēlē vairāki izpildītāji – personāžu emocijas ataino gan drāmas aktieri, gan dejotāji ar plastikas un dejas palīdzību, gan arī solisti, kas izpilda ārijas un citus vokālos numurus. “Džeinas Eiras” viesizrādes ar panākumiem notikušas Rīgā.
