Daugavpilī mākslas reinkarnācija sāksies ar kabarē atvēršanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Aprīlī, beidzot sarunu ar Rus.lsm.lv par aktieru kursa uzņemšanu, Daugavpils teātra vadītājs Oļegs Šapošņikovs intriģējoši un noslēpumaini sacīja: “Piezvaniet man pēc maija svētkiem. Būs labas ziņas.” Diemžēl Oļegs Šapošņikovs sāka ar skumjajām ziņām: “Domājām, ka tiksimies ar skatītājiem jūnijā, gaidījām vasaru. Tomēr cerības izkusa kā sniegs, jo epidemioloģiskā statistika uz labo pusi nemainās. Nākamā perspektīva – septembris. Vasarā teātrī ar pilsētas domes atbalstu tiks rekonstruēta aizkulišu daļa – tā sauktā skatuves kabata, kur tiek glabātas dekorācijas. Tādēļ, pat ja notiks brīnums un teātriem atļaus strādāt, skatītājus uzņemt vasarā mēs nevarēsim.”

Ludmila Vessele: Un kur labā ziņa?

Oļegs Šapošņikovs: Mums ir jauns virziens, un tas nav saistīts ar repertuāru. Kā mēdz teikt, nav ļaunuma bez labuma. Tagad teātrī “kovida” dēļ ir izrāžu, kas gaida pirmizrādi, pārprodukcija. Izrādes tiek iestudētas, bet netiek spēlētas, tās krājas… Jābūt kaut kādai saprātīgai robežai, jo izrādes būs jārāda skatītājiem. Taču iestudētai, bet skatītājiem nenospēlētai izrādei tomēr ir vajadzīgs papildu laiks, lai savestu to “kaujas gatavībā”. Tā ir divējāda situācija – no vienas puses, priecājamies, ka parādīsim skatītājiem daudz pirmizrāžu, no otras puses – viss ir ļoti sarežģīti. Zināmā brīdī vajag apstāties un padomāt, ko vēl mēs varam darīt, nevis nedomājot ražot izrādes citu pēc citas.

Zināma loma bijusi arī tādam faktoram kā programmas izstrādāšana, lai Daugavpils varētu iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā.

Mēs visi esam pacentušies paskatīties uz savu pilsētu no malas un padomāt – kurp pilsētai jāiet? Un man ienāca prātā doma par mākslas reinkarnāciju.

Kad runā par Daugavpili, tad visbiežāk apelē pie tiem pazīstamajiem cilvēkiem, kuri te dzimuši un pavadījuši daļu dzīves. Pēc tam šie cilvēki parasti kaut kur aizbraukuši. Daudzi stāsti sākušies, taču dažādu iemeslu dēļ aprāvušies. Kā, starp citu, arī stāsts par teātri Daugavpilī (piemēram, Daugavpils Valsts Muzikāli dramatiskais teātris sāka darbu 1958. gadā, bet 1962. gadā tika slēgts - L.V.). Iznāk tāda gara punktēta līnija – nevis vienlaidus, bet tieši punktēta. Un tā ir ar daudziem kultūras notikumiem Daugavpilī. Es pēdējā laikā esmu ļoti daudz uzzinājis par pilsētas ebreju kopienu – cik izcilu personību atstājušas šo pilsētu. Kāds gājis bojā kara laikā, cits aizbraucis, kad radusies tāda iespēja. Pilsēta zaudējusi zelta fondu.

Man šķiet, ka tas, kas šeit noticis ar Marka Rotko vārdu, ir ļoti labs tās pašas reinkarnācijas piemērs.

Tātad mēs nemēģinām izgudrot velosipēdu, mēs mēģinām atdot pilsētai to, ko tā zaudējusi, – nevis mehāniski atdot, bet jaunā iemiesojumā. Reinkarnācija – tā ir pārmiesošanās.

Un tāda pārmiesošanās arī varētu kļūt par flagmaņvirzienu mākslas turpmākajā attīstībā Daugavpilī. Mums ir, ko atjaunot, atšķirībā no daudzām citām Latvijas pilsētām. Mums ir ļoti bagāta vēsture, un, jā, - viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.

Un ja konkrēti?

Savu koncepciju “Reinkarnācija: saeclum novum, ars reincarnata” (“Reinkarnācija: jauna paaudze, reinkarnēta māksla”) mēs prezentējām pilsētas domes deputātiem, projekts tika apspriests Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē. Attieksme bija piekrītoša.

Reinkarnācijas pirmā bezdelīga būs “Cabaret Dinabourg”. Pagaidām mēs nerunājam par iziešanu aiz teātra skatuves robežām, taču tas ir pagaidām. Visus noslēpumus neatklāšu. Vispār katrai sevi cienošai pilsētai jābūt tādai jebkurā diennakts laikā. Manuprāt, nav pareizi rūpēties tikai par to, kas notiek dienā.

Nakts kultūras dzīve arī ir ļoti svarīga jebkuras pilsētas puse. Pasaulē ir pilsētas, kurās nakts dzīve ir sava veida rozīnīte. Un kabarē kultūra ir svarīga kvalitatīvas nakts dzīves sastāvdaļa.

Tā ir iziešana aiz repertuāra teātra rāmjiem, un mēs droši vien to neatļautos, ja nebūtu pašreizējais periods. Ar kabarē šoviem Latvija bijusi slavena iepriekšējos laikos – lūk, kāpēc es runāju par reinkarnāciju. Manas paaudzes cilvēki atceras ļoti kvalitatīvās programmas Rīgas restorānos un klubos, Jūrmalā. Daugavpilī, kā man teica, arī kaut kas ir bijis. No visām valsts malām cilvēki braukuši uz Latviju, jo zinājuši par šo augsto varietē, būtībā kabarē, kultūru. Tā ir gan “Jūras pērlē” Jūrmalā, no kurienes nākusi Laima Vaikule, un arī Rīgā viesnīcā “Latvija” bija veseli divi šovi. Visi zina, protams, par slavenajiem Parīzes kabarē. Gribu uzsvērt – mēs runājam par mākslu, nevis par kaut kādām dzertuvēm, un šajā gadījumā ir svarīga tieši teātra piesaiste kabarē. Mēs neatveram dzertuvi. Pasarg’ Dievs.

Un vēl par jautājumu par reinkarnāciju.

Ar kabarē kultūru bijis saistīts mūsu izcilais novadnieks Oskars Stroks

(piemēram, viņš strādājis pazīstamajā Rīgas restorānā “Alhambra”— L. V.). Ļoti labi, ka Daugavpilī tiek veidota Oskara Stroka vārdā nosauktā koncertzāle.

Jūs pieminējāt domes deputātus, domes komiteju. Vai pašvaldība atbalsta projektu “Reinkarnācija: saeclum novum, ars reincarnata”?

Tas nav autonoms Daugavpils teātra projekts, tam ir pilsētas domes Kultūras pārvaldes atbalsts. Un esmu ļoti, ļoti priecīgs, ka mēs beidzot esam izgājuši šajā sadarbības līmenī, man tā ir ļoti priecējoša iestrāde. Ceru, ka šis mūsu kopīgais projekts izvērtīsies turpmākos kopīgos projektos, un mēs nenošķirsim pilsētas teātri un pašvaldības kultūras dzīvi. Teātrim ir daudz interesantu ideju mākslas reinkarnācijas virzienā. Un, ja Daugavpilij būs lemts kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tad septiņos reinkarnācijas gados mēs spēsim radīt to, kas izraisīs interesi Eiropā no kultūras tradīciju saglabāšanas un iemiesošanas jaunā veidā. Man gribas ticēt, ka mūsu pieredze Eiropai noderēs – kad vecais, tradicionālais savienosies ar jauno, svaigo; vecais, saglabājot pamatus, tiek pārlikts pa jaunam.

Kad varēs ieskatīties kabarē?

Mūsu rožainajos plānos bija uzdāvināt kabarē pilsētai, kad jūnija sākumā tiks svinēti Pilsētas svētki, taču diemžēl… Tagad atlicis gaidīt rudeni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti