Saspringtā globālā politiskā situācija mūsdienās bija viens no impulsiem, lai soli pa solim izšķetinātu liktenīgos notikumus pirms vairāk nekā 80 gadiem, kas noveda pie tā, ka tolaik pazaudējām savu valsti.
Kā iedvesmas avots radošajai grupai kalpoja Raimonda Staprāna lugas, taču izrādes pamatā ir jauns dramaturga Matīsa Gricmaņa veidots darbs, kas ir esence arī no ļoti rūpīga izpētes procesa, izzinot tā laika dokumentus, arhīva materiālus un citas liecības.
Izrādē darbojas Kārlis Ulmanis un citas vēsturiskās personas, bet tā veidota no mūsdienu skatupunkta, kad kāds mūsdienu pētnieks cenšas saprast, kas tad īsti notika Latvijas vēsturē tik sarežģītajos 1939. un 1940. gadā.
Kāpēc šos jautājumus svarīgi aktualizēt šodien – savu redzējumu skaidro režisors Toms Treinis: "Man šķiet, ka nav īsti labi vilkt paralēles – šodiena un pagātne – bet, lai runātu par šodienu, varbūt tomēr ir vērts drošības dēļ atskatīties pagātnē, ko tie cilvēki izdarīja, kā viņi rīkojās, kāds bija viņu domu gājiens, kāpēc viņi tā darīja? Lai, tā teikt, rītdiena būtu ar lielāku cerību un lielāku drošību.
Vēl arī tas, ka es kā pilsonis, kā Toms izjūtu nacionālu apziņu domāt un runāt par šo periodu, kas iegrieza Latvijas vēsturi ļoti fundamentāli citā gultnē uz ļoti ilgu periodu, kas vēl joprojām atsaucas arī manī."
Izrādes mērķis nav Kārli Ulmani ne glorificēt, ne nosodīt, bet gan pēc iespējas dziļāk censties saprast viņa un citu tā laika valstsvīru rīcības motīvus. Režisors turpina: "Vai scenārijs varēja būt savādāks? Mēs apskatām arī tādu varbūtību. Tajā laikā Baltijas vienotība nebija tāda, kādu to varētu vēlēties. Pastāvēja būtībā komunikācijas neesamība, jo katras valsts vadonis bija aizrāvies ar savas valsts tautsaimniecības un sava režīma slavināšanu un būvēšanu. Es domāju, ka bija iespējams atrast citu veidu, bet vēsture ir tāda, kāda tā ir. Mums ir viens ļoti interesants dialogs izrādē par demokrātiju un autoritāru režīmu. Kāds režīms ir latviešu tautas interesēs? Ulmaņa interesēs bija tautsaimniecība, un kapitālisms iznīcina tautsaimniecību.
Vai latvietis ir gatavs demokrātijai? Vai mums tomēr vajag kādu varoni vai tautas vēlētu prezidentu? Tur ir ļoti daudz tēmu, kas, manuprāt, šodienā rezonē ļoti aktuāli, ļoti būtiski."
Kārli Ulmani atveido Imants Strads, mēģinot iejusties Ulmaņa iekšējā pasaulē un iekšējās cīņās, kas viņam ir jāizcīna, saskaroties ar tā laika baiso un neizbēgamo realitāti. Aktieris teic: "Es domāju, ka neviens cilvēks nav melns vai balts, un tieši tas ir interesanti. Te ir stāsts par cilvēku laikmeta griežos, kā viņš ir spiests rīkoties, lai sastaptos ar mazāko ļaunumu. Jau pēc definīcijas tas ir traki, ka ļaunums ir, tikai tev ir jāizvēlas, tavuprāt, mazākais. Vēstures liecības pēc tam rādīs, ka varbūt vajadzēja darīt savādāk, bet to jau tajā brīdī nevarēja zināt. Tajā brīdī likās, ka tā ir pareizi. Es domāju, ka izrāde tieši tāpēc ir interesanta, ka šie jautājumi tiek uzdoti ar mūsdienu cilvēka acīm."
Kārļa Ulmaņa tuvāko līdzgaitnieku, ģenerāli Jāni Balodi spēlē Juris Bartkevičs. Aktieris uzskata, ka izrāde rosinās iedziļināties arī katram sevī un uzdot jautājumu – ar cik taisnu muguru es pats esmu šodien: "Reāls drauds pasaulē joprojām nav beidzies, īpaši Baltijai. Tā kā šī tēma ir gaisā. Izrādei vajadzētu rosināt jautājumus – kas ar mums notiek šodien, kādi mēs esam, vai mēs vispār esam ar taisnām mugurām?
Tāpat jautājums – ko es darītu, ja būtu kāda ārkārtēja situācija? Vai es varētu paņemt rokās ieroci un stāvēt par Latviju? Tas ir pamatjautājums."
Līdzās Imantam Stradam un Jurim Bartkevičam izrādē spēlēs Toms Veličko, Kaspars Dumburs, Andris Bulis un Mārtiņš Upenieks. Pirmizrāde Dailes teātrī skatāma 6. janvārī.
