Jans Villems van den Boss drāmu „Vējiem līdzi” veido visai cieši pietuvinātu slavenajam Mičelas romānam. Taču viņu vairāk interesē tieši darba garīgā puse. Kā galvenās tēmas viņš akcentē mīlestības, laimes un laika tēmu. Viņš uzskata, ka šis darbs ir ļoti pateicīgs, lai runātu par kādu ļoti daudziem cilvēkiem būtisku problēmu - proti, kādēļ mēs neprotam dzīvot šodienai un būt laimīgi šodien.
„Arī mēs taču nemitīgi dzenamies pakaļ rītdienai, cerot uz kādām attiecībām vai lietām, kas mūs beidzot darīs laimīgus. Taču, šādi dzīvojot, mēs laimīgi nebūsim nekad, jo laime ir spējā izbaudīt šodienu un novērtēt to, kas man tieši šobrīd pieder. Skārleta dzīvo ilūzijās, ka viņa būs laimīga tikai tad, kad būs kopā ar Ešliju. Šī apsēstība būtībā bloķē visu viņas dzīvi un viņas spēju redzēt patieso realitāti. Visa viņas dzīve ir uzlikta „uz bremzes”. Es domāju, tā dzīvo daudzi no mums, un tieši tas neļauj mums būt laimīgiem šodien," stāsta Jans Villems van den Boss.
Skārletas lomā redzēsim Kristīni Nevarausku, bet Rets Batlers būs Artūrs Skrastiņš, kurš stāsta, ka viņam saistošs šķiet režisora uzstādījums - pasauli simboliski atklāt kā vienotu mehānismu, kurā katrs no mums ir kāds zobrats, ar citiem nesaraujami saistīts… Batleru viņš raksturo kā cilvēku, kurš nevēlas pakļauties šim lielajiem mehānismam.
„Tā ir vispār ļoti interesanta kombinācija, un es līdz šim to nebiju ieraudzījis ne grāmatā, ne filmā, ka viņā sadzīvo kopā - tāds pirāta un aristokrāta salikums. Tas ir ļoti interesants, lai to mēģinātu nospēlēt. Viņš nav nekāds švītiņš svītrainā uzvalkā mūsu versijā. Viņš iemieso sevī šķietamu brīvību, un viņš iet pret visu to mehānismu. Tāpat kā Skārleta," stāsta Skrastiņš.
Indru Briķi izrādē redzēsim Mammītes lomā. Savulaik Liepājas teātra izrādē viņa pati bijusi Skārleta, tādēļ arī šoreiz ļoti dziļi dzīvojot līdzi arī šī tēla liktenim.
„Skārleta ir, gandrīz varētu teikt, negatīvais tēls, bet cilvēki jūt viņai līdzi, jo viņa atļaujas to, ko mēs paši varbūt nevarētu atļauties. Skatoties uz to, kā viņa rīkojas, tas šķiet kaut kāds ārprāts, bet reizē tas ir tik šarmanti! Protams, mīlestība ir akla, un viņa lielāko savas dzīves daļu ir mīlējuši šo iedomāto sapni un pazaudējusi to, kas viņai stāv blakus. Taču, kad viņai acis beidzot atveras, mīlestība aiziet garām," stāsta Briķe.
Izrādē ļoti nozīmīga loma būs arī scenogrāfijai, horeogrāfijai, video mākslai, kā arī mūzikai, ko speciāli šai izrādei komponējis Raimonds Tiguls. Viņš stāsta, ka neraksturīgi sev - šoreiz iedvesmojies tieši no lielpilsētas vides.
„Galvenās tēmas esmu sarakstījis Londonā. Šoreiz netipiski mani uzrunāja lielpilsētas gars. Parasti es impulsus mūzikai vairāk esmu guvis tieši no dabas un jūras iespaidiem, būdams vientulībā, bet šoreiz bija pilnīgi otrādi. Tas mani, godīgi sakot, pašu pārsteidza. Rakstot mūziku, es mēģināju radīt sajūtu par kādu mazliet nereālu pasauli, kas it kā ir bijusi, kas varbūt būs - tā nav piesaistīta konkrētam laikam," atklājas Tiguls.
Vērienīgajam iestudējumam „Vējiem līdzi”, kuru arī pats režisors dēvē par ļoti ambiciozu, priekškars pirmo reizi Dailes teātrī vērsies piektdien.
