Labrīt

Ints Ķuzis: Valsts policija aizvadītajos svētkos notvērusi vairāk dzērājšoferu

Labrīt

Jaunā "Rīgas satiksmes" vadītāja: Uzņēmumam jakliedē "korupcijas perēkļa" tēls

Dailes teātrī šis gads aizritēs tā simtās jubilejas zīmē

Dailes teātrī šis gads aizritēs simtās jubilejas zīmē

Viens no šī gada lielajiem jubilāriem ir Dailes teātris. Rudenī apritēs 100 gadu kopš tā dibināšanas. Savā ziņā viss šis gads teātrī noritēs simtgades zīmē, bet kulminācija ar daudziem īpašiem notikumiem būs gada otrajā pusē.

Tai teātris rūpīgi gatavojas jau ilgāku laiku, cerot, ka visas iestrādes sakritīs arī ar jaunā direktora uzstādījumiem, kam gada sākumā vajadzētu kļūt zināmam.

“Tas trakais kavalieru gads”, Burharda Sosāra dziesma no izrādes “Gesta Berlings” ir viena no ļoti spilgtām Dailes teātra identitātes zīmēm. Tā pārspējusi pat oficiālo teātra himnu no izrādes “Spēlēju, dancoju”, jo tajā ir kas tieši Dailes teātrim ļoti radniecīgs – tā domā teātra literārā padomniece un viena no simtgades pasākumu veidotājām Evita Mamaja:

“Tas trakais kavalieru gads” kaut kādā ziņā ļoti iezīmē Dailes teātra patosu un būtību,” spriež Evita Mamaja.

“Piemēram, es esmu novērojusi, kas notiek, kad Nacionālajā teātrī dzied “Atkal, atkal ir debesis pušu” – visi skatītāji dzied līdzi un draudzīgi līgojas līdzi. Kas notiek, kad atskan “Kavalieru gads”? Visi skatītāji uzreiz ceļas kājās. Un tas ir kaut kāds – no viens puses smieklīgs patoss, bet no otras puses arī ļoti aizkustinošs. Un tieši Dailes teātra garu raksturojošs, ka tas ir kaut kas liels, vērienīgs.”

Savā ziņā arī visu gaidāmo simtgades jubilejas pasākumu mērķis būs atklāt tieši Dailes teātrim raksturīgo garu. Un tas nav iedomājams bez teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa personības. Tāpēc jaunā sezona rudenī tiks atklāta ar Smiļģim veltītu iestudējumu, kura pamatā būs Māras Zālītes jauna luga, atklāj Evita Mamaja.

“Kaut kādu brīdi Smiļģis bija tā kā piemirsies, bet tagad, nākot jubilejai, visi uz viņu arvien vairāk atsaucas. Protams, ka neviens nezina, kāds viņš bija. Bet varbūt tas ir tieši skaisti, ka mēs nezinām, līdz ar to mēs varam viņam piedēvēt visas iespējamās briesmoņa un ģēnija īpašības. Viņš ir tik odioza personība! Tik daudz leģendu par viņu. Un arī traģiska personība, kas, protams, piestāv Dailes teātrim,” stāsta Mamaja.

Dailes teātris kopumā saistās ar veselu plejādi leģendāru personību gan vēsturē, gan šodienā, un par tām vēstīs arī jubilejas grāmata, kas top izdevniecībā “Neputns”. Tai būs četras daļas. Viena veltīta aktieriem, otra – režisoriem, scenogrāfiem un kostīmu māksliniekiem, trešā – mūzikai Dailes teātrī, bet ceturtā – leģendārajām Dailes teātra ēkām.

1977. gada rudenī notika vērienīgi jurģi, kad Dailes teātra kolektīvs skatītāju pavadīts, pārcēlās no vecās ēkas Lāčplēša ielā uz jauno, Martas Staņas projektēto ēku – toreizējā Ļeņina, tagad Brīvības ielā.

Arī Latvijas Radio bija klāt zīmīgajā notikumā, kurā klātesošos uzrunāja arī viena no Dailes teātra leģendām – Vija Artmane.

Viņa pauda: “Mēs šodien aiznesam līdzi mūsu Eduarda Smiļģa garu. Viņa brīnišķīgo domu par jauno teātri. Mēs centīsimies to saulīti, tās trīs liesmiņas, kas ir mūsu teātra emblēmā – skaidrību, kaislību un vienkāršību – jums arī turpmāk sniegt. Mēs jūs ļoti mīlēsim un gaidīsim pie mums ciemos!”

100. jubilejas pati kulminācija būs tieši teātra dzimšanas dienā – 19. novembrī, kad būs skatāms īpašs koncertuzvedums, kurā akcentēs dažādo galveno režisoru laikmetus teātrī, sākot no Smiļģa līdz Dž.Dž. Džilindžeram.

Katrs no viņiem radījis kādu savu aktuālo varoni, un koncertuzvedumā viņi visi satiksies uz vienas skatuves. Koncertuzveduma režisors Gundars Silakaktiņš stāsta:

“Mēs vairāk koncentrējamies uz tādām spilgtākām izrādēm kā Raiņa “Uguns un nakts”, Ziedoņa “Motocikls”, Ibsena “Brands”, Čaka “Mūžības skartie”, Zolā “Terēza Rakēna” un Kamī “Kaligula”. Un to galvenie varoņi satiksies Dailes teātra simtās jubilejas vakarā. Lai atskatītos uz jau pagājušo un, iespējams, prognozētu nākotnes Dailes teātri.”

Dailes teātris var pamatoti lepoties arī ar bagātīgo muzikālo materiālu, kas tapis izrādēm dažādos laikos, un šai saistībā muzikālās daļas vadītājs Juris Vaivods strādā pie jauna instrumentāla albuma, kurā labi zināmas melodijas būs dzirdamas ne tik ierastās versijās.

Kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa savukārt gatavo izrāžu kostīmu izstādi, kurā būs apskatāmi pēdējo 15 gadu košākie šedevri.

Bet jau maijā ceļu pie skatītājiem varētu sākt nozīmīgām teātra personībām veltīti regulāri piemiņas pasākumi Mazajā zālē.

Gatavošanās simtgades pasākumiem notiek aktīvi, kaut arī nevar noliegt – to apgrūtina šī brīža situācija, kad teātris strādā, vēl tikai neziņā gaidot, kurš būs tā jaunais vadītājs. Uz valdes locekļa amatu pieteikušies 13 kandidāti, šobrīd notiek vērtēšanas process, un rezultāti būs zināmi gada pirmajos mēnešos.

Līdz jaunā vadītāja atrašanai darbu turpina līdzšinējais Dailes teātra direktors Andris Vītols.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti