Pieņemtajā rezolūcijā uzsvērts, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav nacionāla mēroga visaptveroša kultūras izdevuma un prasīts minimālais atalgojums aktieriem vismaz divu minimālo algu apmērā.
LTDS valdē uz turpmākajiem trim gadiem tika ievēlēti - Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins, Ģertrūdes ielas teātra vadītāja Maija Pavlova, Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ivars Kļavinskis, M.Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Andrejs Možeiko, Latvijas Profesionālā Baleta asociācijas pārstāve Sarma Rozenberga, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lolita Kalna (Cauka), Dailes teātra aktrise Esmeralda Treimane (Ermale), Latvijas Profesionālo aktieru apvienības priekšsēdētājs Jānus Johansons.
Savukārt LTDS revīzijas komisijā tika ievēlēti - Jaunā Rīgas teātra aktieris Andis Strods, Valmieras Drāmas teātra saimnieciskais direktors Indulis Auniņš, Latvijas Nacionālā teātra administratīvā direktore Ilona Melita Rubene.
Kongresa laikā tika pieņemta rezolūcija, kurā uzsvērts, ka repertuāra teātra princips ir tas, kas nodrošina Latvijas teātra pastāvēšanu un attīstību, tāpēc valsts pienākums ir saglabāt Latvijas teātra struktūru ar nacionālo operu un astoņiem valsts un pašvaldības profesionālajiem repertuāra teātriem kā Latvijas teātra kultūras pamatu, nodrošinot teātra pieejamību visos reģionos.
Savienība prasa palielināt valsts finansējumu valsts profesionālajiem teātriem, paredzot proporcionālu finansējuma daļu aktieru minimālā atalgojuma nodrošināšanai vismaz divu minimālo algu apmērā un konkurētspējīgu atalgojumu visiem teātrī strādājošajiem.
Kongress izvirzīja arī prasību atjaunot Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu neatkarīgajiem teātriem un paredzēt Kultūras ministrijas budžetā līdzekļus neatkarīgo teātru pamatdarbības nodrošināšanai, kā arī panākt atgriešanos pie Valsts Kultūrkapitāla fonda neatkarīga finansējuma modeļa, kāds pastāvēja līdz 2004.gadam no akcīzes nodokļu procentiem.
Rezolūcija arī paredz prasību likumdošanā nodrošināt valsts finansiālu atbalstu radošajām savienībām, deleģējot daļēju valsts funkciju izpildi, nosakot mākslinieka statusu, paredzot sociālo garantiju sistēmu brīvmāksliniekiem.
"Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav neatkarīga starpnozaru kultūras periodiskā izdevuma. Prasām Kultūras ministrijai izsludināt konkursu par nacionāla mēroga visaptveroša kultūras izdevuma izveidi, paredzot tam adekvātu daļēju valsts finansējumu. Tāpat steidzamības kārtā jāatjauno profesionāls teātra nozarei veltīts izdevums drukātā formātā," uzsvērts rezolūcijā.
Biedrībā "Latvijas Teātra darbinieku savienība" šobrīd ir 732 biedri. Pēdējo trīs gadu laikā ir uzņemti 42 jauni biedri. Mūžībā ir aizgājuši 60 biedri.
